Valstī nav statistikas par īpašumu pārņemšanu saskaņā ar tiesas spriedumiem, kuros kā sods piemērots mantas konfiskācija. Līdz ar to neesot arī zināms, kāds valstij ieguvums no šīs noziedzniekiem atņemtās mantas, tā svētdien vēstīja LNT raidījums "Top10".
Apsver iespēju atteikties no mantas konfiskācijas kā soda
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvija ir arī viena no pēdējām valstīm Eiropā, kurā saglabājies soda mērs - mantas konfiskācija, un arī Latvijas Tieslietu ministrija apsverot iespēju atteikties no šādas sankcijas Krimināllikumā, informēja raidījums.
Nesokas darbs ar mantas konfiskāciju
Tiesu izpildītāji nenoliedz, ka ar mantas pārņemšanu viegli nesokas. No pagājušajā gadā reģistrētajām un atlikumā esošajām 3500 mantas konfiskācijas izpildes lietām mazāk par pusi pabeigtas ar izpildi, un vairumā gadījumu ar mantas atrašanu un atņemšanu nevedas.
Kā raidījumam atzīst Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji, tas, cik realitātē ir ienākusi budžetā nauda no mantas konfiskācijas, ir ļoti grūti noskaidrojams, jo Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests neuzskaita, cik viņiem naudas reāli „iekrīt”.
"Mēs varam datus iegūt, ja sekojam katrai lietai līdzi, bet tas ir ļoti grūti izdarāms, tiesu izpildītāji paši neapkopo," skaidroja TM Krimināltiesību departamenta vadītāja Indra Gratkovska.
Savukārt Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Māra Grēniņa atzina: "Par reālo ieguvumu tiesu izpildītājiem ziņu nebūs."
Valsts ieņēmumu dienests uzskaita visu valstij piekritīgo mantu un naudas līdzekļus no šīs mantas realizācijas. Taču te - „kopējā katlā” atrodas pilnīgi visas konfiscētās lietas – arī kontrabandas gaļa, cigaretes, alkohols, degviela, informēja "Top10".
Kur paliek noziedzniekiem konfiscētie īpašumi?
Konfiscētie nekustamie īpašumi tiek nodoti divām valsts aģentūrām: dzīvojamās platības – Privatizācijas aģentūrai, savukārt nedzīvojamās - Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Arī šajās iestādēs nav nekādu datu par noziedzniekiem konfiscētajiem īpašumiem, cik daudz tādu ir un kāds ir to tālākais liktenis.
Tieši ar nekustamā īpašuma nodošanu valstij tiesu izpildītājiem esot vislielākās problēmas - neesot skaidras kārtības, kā valsts pārņem šos īpašumus. Ir daudzas izpildlietas, kuras stāv nepabeigtas, proti, mantas konfiskācija nav pabeigta, jo nav īsti skaidrs, kā šo īpašumu reģistrēt uz valsts vārda, uzzināja "Top10".
Jāizvērtē mantas konfiskācija kā soda mērs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne, profesore Kristīne Strada-Rozenberga, kura veikusi apjomīgu pētījumu par mantas konfiskācijas efektivitāti, uzskata, ka ir jāatsakās no vispārējās mantas konfiskācijas kā soda, atstājot spēkā tikai nelikumīgi jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu un mantas konfiskāciju, kas jau patlaban likumā ir paredzēta. Un tieši šādu praksi arī piemēro lielākajā daļā rietumu demokrātijas valstu.
To nenoliedz arī Tieslietu ministrijā. „Mēs esam praktiski Eiropā vienīgie, kam ir šāds sods, kad atņem legālo mantu,” sacīja Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta vadītāja Indra Gratkovska.
Jau pirms gada ministrijai bija iecere attiekties no vispārējas mantas konfiskācijas. Šī iniciatīva izraisīja asu tiesībsargājošo iestāžu protestu. Izmeklētāji uzskata, ka tas būtu neprāta darbs un dāvana noziedzniekiem, it īpaši jau Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) „klientūrai”.
„Naudas vai mantas atņemšana vai konfiskācija daudzos noziegumos ir daudz efektīvāks veids nekā brīvības atņemšana, un arī taisnīgāks, it īpaši, ja ir runa par ekonomiskiem vai koruptīviem noziegumiem, vai noziegumiem, kas saistīti ar narkotiku tirdzniecību,” tā raidījumam savu viedokli skaidroja KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe.
Advokāti neatbalstot mantas konfiskāciju
Strīķe vērš uzmanību uz to, ka regulāri šī ideja par noziedznieku dzīves atvieglošanu nāk no advokātiem. Arī jau profesores Stradas-Rozenbergas pētījumā 100% aptaujāto advokātu mantas konfiskāciju kā soda saglabāšanu neatbalsta.
„Viens piemērs - ja esmu mantojusi īpašumu, pēc tam es neesmu uzvedusies likumpaklausīgi, tad vai valstij ir tiesības man atņemt šo no vecākiem viena vai otra mantoto īpašumu, ja tas nav nekādā saistībā ar manu iespējamo noziedzīgo nodarījumu?” sacīja Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.
Tiesneši arī skeptiski
Arī tiesneši, kuri ikdienā piemēro šo soda mēru, uz to raugās skeptiski. „Kāda nozīme, ja tiesa ir atzinusi cietušā tiesības uz kompensāciju, segt zaudējumus miesas bojājumu nodarīšanā, ja turpat blakām ir mantas konfiskācija? Tad man ir jautājums, no kā viņš maksās? Notiesātais iet uz sociālo dienestu ar spriedumu padusē. Tas nav īsti vietā un nav pareizi,” uzskata Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence.
Krimināllikumā ir vairāki panti, kuros mantas konfiskācija paredzēta kā obligāta soda sastāvdaļa. Tiesai nav iespēja to nepiemērot arī, ja vainīgais patiešām nāk no mazturīgā slāņa. Patlaban vienāda mantas konfiskācija pastāv gan policistam, kurš paņēmis desmit latu kukuli, gan amatpersonai, kura, gadiem zogot, izzagusi iestādi tukšu. Lai tiktu panākts samērīgums, izmeklētāji neiebilst pret izmaiņām - neesot tā, ka šai mantas konfiskācijai vispār nedrīkst ķerties klāt.
Tieslietu ministrijā atzīst, ka tuvākā vai tālākā nākotnē tomēr varētu atteikties no mantas konfiskācijas kā soda, informēja "Top10".
Pēdējo gadu statistika liecina, ka šobrīd mantas konfiskācija kā kriminālsods tiek piemērota ievērojami mazāk. Vēl 2008.gadā mantas konfiskācija kā sods piespriesta vairāk nekā 800 gadījumu, bet pērn - teju uz pusi mazāk.