"Mēs noteikti nāksim ar ierosinājumu, pretrunīgi vērtētu, atjaunot valsts uzņēmumos padomes, kas atbilst labiem pārvaldības principiem. To likvidācija nebija tas labākais lēmums no uzņēmumu pārvaldības principu vadības viedokļa," raidījumam teica EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Sola sakārtot arī uzņēmumu vadības atalgojumu

Šis priekšlikums būs iekļauts koncepcijā par valstij piederošo kapitāldaļu pārvaldīšanu, ko EM plāno pabeigt pusotra mēneša laikā. Turpat būs arī priekšlikums sakārtot valsts uzņēmumu vadības atalgojumu, sasaistot to ar uzņēmuma lielumu un tā finansiāliem rezultātiem. Pūce uzsver, ka "ir jābūt iespējai, ka uzņēmuma valde, ja mērķi tiek pārsniegti, saņem atbilstošu motivējošu piemaksu vai prēmiju par šo rezultātu."

Tomēr daudz būtiskāks būs jautājums par uzņēmumu pārvaldes centralizāciju, ko prasa arī starptautiskie aizdevēji un ko kā optimālu modeli ieviesušas daudzas Eiropas valstis. Viena no iecerēm ir veidot valsts kapitāldaļu pārvaldes iestādi uz esošās Privatizācijas aģentūras bāzes. Bet tā uzņēmumus pārvaldītu kopā ar kādu ministriju.

Kā uzsver eksperts, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvis Latvijā Indars Aščuks,

centralizējot pārvaldi, ir svarīgi, lai tajā būtu no politiskās ietekmes pasargāti profesionāļi.

"Pats būtiskākais būs, ka šajā pašā pārvaldes departamentā tiks piesaistīti neatkarīgi, profesionāli, pieredzes bagāti cilvēki, kuriem reputācija ir dārgāka par visu. Tanī mirklī, kad mums būs šādi cilvēki, kuri baudīs sabiedrības uzticību, tad nebūs šaubu, ka tālāk šī pārvalde attiecībā uz miljardiem vērtiem valsts aktīviem ir laba," saka Aščuks.

Daļu valsts uzņēmumu varētu pārdot

Bet vēl līdz tam EM piedāvās valdībai koncepciju, pēc kuras izvērtēt, kādiem uzņēmumiem un to kapitāldaļām piederēt valstij, kādus uzņēmumus vajadzētu pārdot un kādus - reorganizēt. Šo dokumentu jau otrdien iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Raidījums vēstīja: ja vien būs politisks atbalsts, jaunie plāni var nest krietnas pārmaiņas tādiem valsts uzņēmumiem kā, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Latvijas Jūras administrācija.

Pūce intervijā raidījumam "De facto" skaidro: "Vesela rinda valsts komercsabiedrību ir uzņēmums, bet faktiski pilda iestādes funkcijas. Mūsu priekšlikums ir šādus uzņēmumus reorganizēt par iestādēm, lai būtu lielāka skaidrība un tiesiska noteiktība, lai mēs varētu runāt par aitām, tur, kur ir aitas, un vilkiem tur, kur ir vilki." Tas, piemēram, liegtu iestādei, kura apkalpo valsts obligāti noteiktos maksājumus, savās izmaksās rēķināt arī peļņas daļu.

Savukārt teju visas pārējās kapitālsabiedrības EM piedāvās izvērtēt pēc kritērijiem, vai uzņēmums ir valsts stratēģisko interešu lokā, vai konkrētajā nozarē ir tirgus nepilnība. Tie tad arī būtu gadījumi, kad uzņēmumam jāpaliek valstij. Vērtēt, ko no uzņēmumiem atstāt, ko nē, atstās katras ministrijas ziņā, bet gala lēmums piederēs valdībai. Pūce domā, ka ar saraksta vētīšanu līdz gada beigām jātiek skaidrībā.

Par neprivatizējamiem noteiktos uzņēmumus - "Latvenergo", lidosta "Rīga", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas valsts meži", Latvijas Gaisa satiksme un "Latvijas pasts" - nevirzīs statusa pārvērtēšanai.

Valstij ir daļas 142 uzņēmumos

Kā ziņots, EM iepriekš apkopotā informācija liecina, ka patlaban Latvijā ir 142 uzņēmumi, kuros valsts ir kapitāla daļu turētāja, to starpā 69 uzņēmumos valstij pieder 100% kapitāldaļu, un šajos uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 52 000 strādājošo.

EM secinājusi, ka kopējā valsts uzņēmumu, izņemot finanšu sektoru, pašu kapitāla atdeve 2009.gadā bijusi 7%. Savukārt pašvaldības ir kapitāldaļu turētājas 605 kapitālsabiedrībās, tai skaitā 323 ir ar 100% pašvaldības dalību un 39 kapitālsabiedrībās pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

Tāpat EM secinājusi, ka pamatā valsts līdzdalība ir kapitālsabiedrībās, kas darbojas enerģētikas, telekomunikācijas, mežsaimniecības, transporta, nekustamo īpašumu un veselības aprūpes jomās, kā arī tādās komercsabiedrībās, kuras vienīgā komercdarbība ir sniegt pakalpojumus, izpildot tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu. Savukārt pašvaldību līdzdalība ir kapitālsabiedrībām, kas sniedz komunālos pakalpojumus noteiktajā administratīvajā teritorijā, kā arī līdzdalība privāti publiskajās kapitālsabiedrībās, kuras sniedz noteiktus pakalpojumus vairākās administratīvās teritorijās.

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība patlaban ir decentralizēta, pārvaldi nodrošinot attiecīgās nozares ministrijai, atbilstoši valsts politikai noteiktajā jomā un sociālajām vajadzībām.

Skatīt pievienoto video.

Atjaunos valsts uzņēmumu padomes