Saeimas deputātiem pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt nākamo Valsts prezidentu. Līdz ar to procedūra nosaka, ka Saeimas deputāti šodien balso vēlreiz. Uz šo amatu kandidē divi cilvēki - pašreizējais prezidents Valdis Zatlers un eksbaņķieris, tagadējais Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Tagad notiek pirmās kārtas otrais balsojums. Ja arī tad netiks ievēlēts prezidents, divu nedēļu laikā Saeimai būs atkal jāsanāk uz otro prezidenta vēlēšanu kārtu.
Prezidentu pirmajā balsojumā neievēl: par Zatleru 43, Bērziņam - 50
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par Zatleru nobalsoja 43 deputāti, pret viņu - 55 tautas kalpi. Bērziņš saņēma 50 deputātu balsis. Pret viņu balsoja 48 parlamentārieši.
Pret abiem Valsts prezidenta amata kandidātiem balsojuši pieci deputāti.
Balsojumā kopumā piedalījās 99 no 100 tautas pārstāvjiem. Sēdē nepiedalījās deputāts Mihails Zemļinskis (SC).
Deputātiem izsniegtas 99 vēlēšanu zīmes. Viena atzīta par nederīgu. Kā ziņo Latvijas radio, šajā biļetenā bija nobalsots par Zatleru, bet nebija ievilkts mīnuss iepretim Bērziņa vārdam, tāpēc biļetens atzīts par nederīgu.
Deputātiem jābalso vēlreiz, un viņi atkal stāv rindā uz balsošanu. Vēlēšanu rezultāti varētu būt zināmi ap 16.30
Ja arī tad neviens no kandidātiem negūs pietiekamu atbalstu, nākamajā vēlēšanu kārtā balsos par to pretendentu, kurš iepriekšējā kārtā ieguva visvairāk balsu. Ja arī tad neizdosies ievēlēt prezidentu, tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek desmit līdz piecpadsmit dienu laikā.
Nevienam nebija 51 balss
Lai prezidentu ievēlētu, nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Par izvirzītajiem kandidātiem bija jābalso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.
Zatleru izvirzīja "Vienotības" un "Par labu Latviju" (PLL) deputāti. Savukārt Bērziņu virzīja pieci Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.
Iepriekš abi kandidāti pauda apņēmību piedalīties arī Valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, ja pirmā beigsies bez rezultātiem.
Tāpat par prezidenta krēslu otrajā kārtā gatava cīnīties valsts kontroliere Inguna Sudraba. Izskanējuši arī vairāki citi sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdi, piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un kādreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Kas var būt par Valsts prezidentu?
Satversme nosaka, ka par prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidentam nevar būt dubultpilsonība. Valsts prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Viens cilvēks nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.
Neatkarīgās Latvijas vēsturē bijuši trīs prezidenti - Guntis Ulmanis, Vīķe-Freiberga un Zatlers. Zatlera prezidenta pilnvaru termiņš beigsies 7.jūlijā.