Diskutēs par likumprojektu, kas ļautu kontrolēt medijus

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

. Nacionālās aizsardzības akadēmija piektdien, 15.jūlijā, rīkos diskusiju par likumprojektu, kas ārkārtējo situāciju un apdraudējuma gadījumos pieļauj valdībai veikt plašsaziņas līdzekļu kontroli un citus informatīvās telpas drošības pasākumus.

Mediju eksperti kritizē likumprojektā iekļauto pieļāvumu veikt mediju satura kontroli, kas būtu uzskatāma par vārda brīvības ierobežošanu. Arī tiesībsargs Juris Jansons ir uzdevis Tiesībsarga biroja speciālistiem izvērtēt, vai likumprojektā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ietvertie ierobežojumi ir samērīgi.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Aizsardzības zinātniskās pētniecības centa rīkotajā diskusijā "Demokrātijas ierobežojumi izņēmuma stāvokļa laikā: sabiedrības drošības un indivīda tiesību kompromisa meklējumos" piedalīsies ārpolitikas pētnieks Toms Rostoks, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Jānis Pleps, Latvijas Žurnālistu savienība priekšsēdētājs Juris Paiders, Latvijas armijas brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Tāpat uz diskusiju aicināti dažādu mediju pārstāvji, informēja Aizsardzības ministrijā (AM)

Skaidrojot, kāpēc diskusija par likumprojektu notiek tikai tagad, kad tas jau ir akceptēts valdībā, AM Militāri publisko attiecību departamenta priekšnieks Airis Rikveilis skaidroja, ka īstais brīdis šādai diskusijai ir laikā, kad likumprojekts tiek skatīts Saeimas komisijās, kur vēl ir iespējams veikt dažādas izmaiņas. Skatot projektu valsts sekretāru sanāksmē, AM jau esot saņēmusi ekspertu viedokļus un devusi formālas atbildes uz tiem.

Ministrija uzskata, ka likumprojektā nav nepieciešamas fundamentālas izmaiņas, bet, iespējams, varētu tikt mainīti kādi formulējumi vai veikti papildinājumi, piebilda Rikveilis.

Kā jau ziņots, AM skaidro, ka likumprojekta "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" mērķis ir nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās radītajām sekām, izsludinot īpašu tiesisko režīmu un tādējādi efektīvi veicot apdraudējuma pārvarēšanu vai tā radīto seku likvidāciju.

Apstākļos, kad pastāv reāls militārs apdraudējums valstij, kopīgas drošības labad ir pieļaujami demokrātijas ierobežojumi, iepriekš norādīja Pabriks, skaidrojot likumprojektā iekļautos plašsaziņas līdzekļu ierobežojumus.

"Protams, ka mums jābūt vienmēr pārliecinātiem, ka šādi ierobežojumi ir adekvāti. Tieši tāpēc likums tos attiecina tikai uz specifiskām situācijām," sacīja aizsardzības ministrs. Viņš atzīmēja - ja valsts atrodas kara stāvoklī vai uz iznīcības robežas, tad mediji var būt izmantoti pret šo valsti, un arī demokrātiskajām valstīm ir jāprot aizstāvēt sava neatkarība un demokrātija.

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija norāda, ka dažādu darbību ierobežošana ārkārtas stāvokļa izsludināšanas laikā jābūt samērīgai. Likumprojektā paredzēts, ka izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valdībai būtu tiesības kontrolēt mediju saturu un to darbību, nepieciešamības gadījumā tos bloķējot vai apturot to raidīšanu vai izdošanu, kā arī atslēgt interneta pakalpojumus.

Asociācija atzīmē, ka šādi ierobežojumi apdraud cilvēktiesības, kā arī vārda un informācijas brīvību. Tāpat likumprojektā paredzētie ierobežojumi plašsaziņas līdzekļiem nenovērtē arī mūsdienu mediju situāciju, kad informācija izplatās no jebkuras vietas pasaulē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu