Kredītu nastas nospiesti pensionāri ziedo Ls 5000 "SC"

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Portāls "Pietiek.com" vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Drošības policijā, lūdzot pārbaudīt kāda gados paveca laulāta pāra piecu tūkstošu latu ziedojumu partijas "Saskaņas centrs" pārmantotājai sociāldemokrātiskajai partijai "Saskaņa".

Pensionāri ziedo Ls 5000

Kā ziņo "Pietiek.com", 2.augustā jau pensijas vecumu sasniegušais 1943.gadā dzimušais Jānis Lūsis un viņa dzīvesbiedre, 1956.gadā dzimusī Ludmila Lūse, kopā "Saskaņai" ziedojuši 5000 latu. Oficiālā datubāzu informācija liecina, ka viņiem nav nekādu ienesīgu uzņēmumu vai amatu, turklāt arī nekādus oficiālus darījumus Lūšu ģimenes pārstāvji pēdējos gados nav veikuši, norādīja portāla veidotāji.

Joprojām maksā kredītu

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka Jānis un Ludmila Lūši mitinās Rīgā, Salnas ielā, 62,2 kvadrātmetrus lielā dzīvoklītī, ko iegādājušies 1999.gadā. Šādam pirkumam Lūši tolaik ņēma aizņēmumu sākotnēji "Rietumu bankā", tad - "Aizkraukles bankā".

Pensionāri vēl šobrīd nav nomaksājuši dzīvokļa kredītu - uz to joprojām reģistrēta 25 000 latu hipotēka par labu "Aizkraukles bankai".

Vienīgā vērtīgā manta

Kā "Pietiek.com" secinājis no Lūšu laulību līguma, dzīvoklis ir viņu vienīgā patiešām vērtīgā manta, ko viņi arī ierakstījuši 2001.gadā noslēgtajā un 2003.gadā reģistrētajā līgumā par visas mantas šķirtību - tas fiksēts kā Ludmilas Lūses atsevišķā manta. "Lursoft" datubāze rāda, ka ne Ludmilai Lūsei, ne Jānim Lūsim nepieder un arī nekad nav piederējušas kādu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāldaļas, viņi tādās arī nav ieņēmuši kādus amatus.

Kā informēja KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga, pašlaik minētais iesniegums KNAB nav saņemts.

Tai pat laikā Karlsberga skaidroja, ka KNAB pārbauda ziedotāju iespējas ziedot attiecīgos līdzekļus politiskajām partijām un gadījumos, ja tiek secināts, ka tie nav pietiekami, KNAB atbilstoši patlaban spēkā esošajai likumdošanai pieņem lēmumu par dāvinājuma summas atmaksu ziedotājam. Politisko partiju finansēšanas likumā noteikts, ka fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus, iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, kuri gūti attiecīgajā vai iepriekšējos divos gados un kuru veidi noteikti likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu