Skolnieku un bērndārznieku maltītes nedrīkst būt pārāk sāļas, asas, saldas un treknas. Tie ir pamatprincipi, kuri būtu jāievēro, gatavojot ēdienu izglītības iestādēs. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības dienesta vecākā eksperte Ilga Zepa intervijā portālam TVNET uzsvēra, ka vecākiem būtu vairāk jāinteresējas par bērnu ēdināšanu mācību iestādēs.
Labākais bērnu ēdināšanas modelis būtu, ja ēdienkartes izstrādāšanā piedalītos ne tikai pavāri, mācību iestādes pārstāvji, bet arī vecāki.
Viņiem nevajadzētu kautrēties ne tikai iepazīties ar bērnu ēdienkarti, bet arī pretenziju gadījumā runāt par to ar skolas pārstāvjiem.
Ēdienkartei jābūt zināmai vismaz nākamajai nedēļai.
Obligāti noteikts, ka ēdienkarte izglītības iestādēs jāizstrādā uz vienu vai divām nedēļām.
Saistībā ar skolas ēdienkarti īpaši uzmanīgiem vajadzētu būt vecākiem, kuru bērniem ir kādas īpašas veselības prasības pret maltīti, piemēram, alerģija vai cukura diabēts.
Runājot par vecāku lomu, Zepa arī vērsa uzmanību, ka par bērnu ēdināšanu jādomā ne tikai bērnudārzos un skolās. Arī pašiem vecākiem mājās vajadzētu runāt ar atvasēm par veselīgu uzturu. Nav pareizi, ka mācību iestādes dara visu iespējamo, lai bērni saņemtu pēc iespējas labāku un veselīgāku ēdienu, taču
mājās bērnus sagaida ar pilnām konfekšu turzām!
Veselīga uztura pamati, kas bērnā būs ielikti jau ģimenē, dos viņam iespējas izvēlēties sabalansētāku maltīti arī vēlākajos skolas gados, kad bērni paši var izvēlēties, ko un cik daudz skolā ēst.
Vecākiem vajadzētu arī pārdomāt, kādus našķus viņi nes vai dod līdzi saviem bērniem uz jubilejām. Tām nevajadzētu būt putukrējuma kūkām vai citiem konditorejas izstrādājumiem, kuri prasa īpašus uzglabāšanas apstākļus un kuri var radīt bērniem veselības problēmas.
Vecāki sūdzas par bērnu ēdināšanu
Kopumā PVD pārstāve bērnu ēdināšanu Latvijas skolās un bērnudārzos vērtēja kā pārdomātu un sabalansētu. Protams, vienmēr ir izņēmumi.
Piemēram, dienests saņēmis vecāku sūdzības, ka bērniem uzliktās porcijas ir pārāk mazas, ēdiens ir negaršīgs un nekvalitatīvs.
Intervijas laikā TVNET Zepai pastāstīja kādu portāla lasītājas pieredzi par ēdināšanu bērnudārzā – viņas
puika launagā saņēma tikai maizes šķēli un trešdaļu ābolīša.
PVD pārstāve atgādināja, ka bērniem izglītības iestādē jāsaņem pilnvērtīgs uzturs un šajā gadījumā launagā saņemtais ēdiens bijis nepietiekams.
Launagā jāsaņem 10-15% no dienā paredzētajām kalorijām. Tā kā četrgadniekam tās ir aptuveni 1800 kalorijas dienā, launagā jāsaņem ap 200 kalorijām, ko nenodrošina maizes šķēle un ābola gabaliņš.
PVD pārstāve atgādināja normatīvajos aktos noteikto, ka bērniem izglītības iestādēs nedrīkst piedāvāt dzērienus, cukurotus konditorejas izstrādājumus un košļājamās gumijas, kuras satur dažādas pārtikas piedevas – krāsvielas, saldinātājus un konservantus, kā arī pārtikas produktus, kuros ir vairāk nekā 1,25 g sāls uz 100 g produkta (vairāk skat. resursos).
Nav aizliegti sliktie produkti
Viņa skaidroja, ka patlaban normatīvie akti neparedz konkrētus produktus, kurus nevarētu izmantot ēdienu gatavošanā izglītojamiem. Izņēmums ir jaunāko klašu skolēni, kuru ēdināšanai līdzekļi piešķirti no valsts budžeta.
Taču kopumā likumdošana nosaka, ka bērni jāēdina saskaņā ar veselīga uztura pamatprincipiem – jālieto pēc iespējas dabīgāki, daudzveidīgāki termiski neapstrādāti, sezonāli un vietējos apstākļos auguši pārtikas produkti.
Dārgie pašmāju produkti
Pēdējo nosacījumu gan dažkārt ir grūti izpildīt, jo valsts un pašvaldību skolām pārtikas piegādātājs jāizvēlas konkursā, kur parasti uzvar lētākie varianti, kas ne vienmēr ir vietējie ražotāji.
Dienesta pārstāve atgādināja, ka, izstrādājot ēdienkarti, jādomā arī par vecāku rocību samaksāt par pusdienām. Patlaban vienas maltītes cena dažādās Latvijas skolās var būt ļoti atšķirīga.
Pusdienas vienā skolā var būt divkārt dārgākas nekā citā skolā.
Kā veselīgus produktus Zepa minēja svaigus augļus, dārzeņus, liesu gaļu, zivis, piena produktus, graudaugus, kā arī pākšaugus.
Bērnu ēdienkartēs nevajadzētu iekļaut
majonēzi, kečupu, cīsiņus, gaļas un zivju konservus, marinējumus un kūpinājumus.
Nevajadzētu arī aizrauties ar miltu produktu pārlieku biežu lietošanu. Bērnu ēdienu nedrīkst otrreiz uzsildīt.
Pa retam var uzēst arī frī
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka nevienu produktu pašu par sevi nevajadzētu uzskatīt par neveselīgu – svarīgi, cik bieži un daudz bērns to ēd. Daļā skolu bērni maltītēs var izvēlēties arī frī kartupeļus ar kečupu.
Lai kontrolētu bērnu ēdināšanu, PVD regulāri – jaunā mācību gada sākumā, kā arī vairākkārt tā vidū dodas uz visām Latvijas skolām un bērnudārziem.
Kāda ir Tava pieredze ar bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos? TVNET gaidīs komentārus!
