Kopumā deviņos mēnešos saslimstība ir pieaugusi 12,6 reizes salīdzinājumā ar piecu gadu vidējo rādītāju, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada datiem - deviņas reizes.

Septembrī reģistrēti septiņi leģionāru slimības pacienti, kas ir lielākais gadījumu skaits vienā mēnesī šogad. Vismazāk cilvēku saslimuši šogad februārī, kad leģionāru slimība tika diagnosticēta vienam pacientam.

Saslimstības pieaugums ar legionelozi Latvijā vērojams jau no iepriekšējā gada novembra. Kā iepriekš skaidroja LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs, lielāku pacientu skaitu daļēji varētu skaidrot arī ar to, ka ģimenes ārsti, kā arī mediķi slimnīcās pievērš pastiprinātu uzmanību šai saslimšanai, bet iepriekš, iespējams, bija gadījumi, kad leģionāru slimība netika diagnosticēta.

Taču būtiskākais iemesls ir tas, ka, neskatoties uz LIC izplatīto informāciju par saslimšanu un iespējām no tās izvairīties, joprojām ne visos dzīvojamos namos tiek nodrošināta nepieciešamā ūdens temperatūra, kurā legionellu baktērijas nevairojās - virs plus 50 grādiem vai zem plus 20 grādiem.

Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Ar legionelozi nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu, vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.

Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu, kā arī smēķētājiem.

Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī - plus 20-45 grādu karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.

Liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulārai tīrīšanai un dezinficēšanai, uzsver LIC speciālisti. Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks, iesaka epidemiologi.