Ziņu aģentūra LETA publicē premjera amata kandidāta Valda Dombrovska (V) jaunveidojamās valdības izglītības un zinātnes ministra amata kandidāta Roberta Ķīļa biogrāfiju.
Izglītības un zinātnes ministra amata kandidāta Roberta Ķīļa biogrāfija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ķīlis dzimis Rīgā 1968.gadā. 1986.gadā ar sudraba medaļu pabeidzis Valkas 1.vidusskolu. 1991.gadā ar izcilību pabeidzis Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas nodaļu. 1995.gadā ieguvis maģistra grādu ar izcilību Kembridžas universitātē Apvienotajā Karalistē un 1999.gadā ieguvis doktora grādu Kembridžas universitātē sociālajā antropoloģijā. Viens no sociālās antropoloģijas pamatlicējiem Latvijā un Latvijas antropologu biedrības dibinātājiem.
Veicis gadu ilgu pētījumu Sibīrijas latviešu ciemā Augšbebri, Omskas apgabalā. Strādā izglītības sistēmā 21 gadu kā skolotājs Ādažu vidusskolā un Rīgas Franču licejā, pasniedzējs Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Kopš 1994.gada strādā Stokholmas ekonomikas augstskolā Rīgā, pašlaik ir asociētais profesors Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga)) un pasniedz piecus mācību kursus bakalaura un maģistratūras programmās un vada studentu zinātniskos darbus.
Piedalījies dažādos starptautiskos pētnieciskos projektos, pēdējā laikā par novecojošas sabiedrības ekonomiku radošās ekonomikas attīstības jautājumiem Eiropā (ACRE), kam veltītas vairākas zinātniskas publikācijas. Bijis līdzautors grāmatai un publikācijām izdevniecības Macmillan izdevumos. Pašlaik pēc Latvijas valdības pasūtījuma starptautiskas pētnieciskas grupas, ko vada Harvardas Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta profesors Kristians Ketels, sastāvā piedalās Latvijas konkurētspējas izvērtējumā.
Ķīlis ir sociālās atmiņas pētniecības pieejas dibinātājs Latvijā, pirmās starptautiskās konferences par sera Jesajas Berlina mantojumu organizētājs. 2007.gadā tika uzaicināts izveidot darba grupu un izstrādāt "Latvijas ilgtermiņa stratēģiju 2030", kas tika pieņemta Saeimā 2010.gadā, 92 deputātiem nobalsojot par. Stratēģijas izstrādes inovativitāte tika novērtēta, piesakot "Latvija 2030" un iekļaujot nominantu īsajā sarakstā starptautiskajai Reinharda Mona balvai. Kā "Latvija 2030" redakcijas grupas vadītājs Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās attīstības departamentā strādājis kā cilvēkresursu un demogrāfijas eksperts pie Baltijas jūras reģiona stratēģijas gala redakcijas.
Kā Valsts Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs (2008-2011) pastiprināti pievērsies izglītības sistēmas attīstības un reformēšanas tēmai. Pēdējā gada laikā īstenojis pētniecības projektu par tehnoloģiju un inovāciju izmantošanu Latvijas vispārējās izglītības sistēmā.
Skolotāju profesionālās kvalifikācijas un attīstības projektā 2010.gadā vadījis desmit tematiskās diskusijas ar skolotājiem dažādās Latvijas pilsētās, kurās piedalījās vairāk nekā 600 pedagogu. Viens no autoriem atklātai vēstulei Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, aicinot sākt būtiskas pārmaiņas Latvijas augstākās izglītības sistēmā, kā arī vairāku reformu ierosinājumu līdzautors.
Precējies, trīs bērnu tēvs.