Demogrāfiskā situācija ir piespiedusi arvien skaļāk runāt par atbalstu ģimenēm. Tomēr arī pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmuma, kas Eiropas valstīm uzliek par pienākumu mājdzemdības apmaksāt tieši tāpat kā bērniņa nākšanu pasaulē stacionārā, Latvijā par šo jautājumu runā izvairīgi. Savukārt šā dzemdību veida atbalstītāji esot gatavi tiesāties pret valsti, tā svētdien ziņoja LNT raidījums „Top 10”.
Pretēji ECT spriedumam pagaidām neapmaksās mājdzemdības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēlas, lai "nauda seko dzemdētājai"
Latvijā ik nedēļu trīs līdz četri bērni piedzimst mājdzemdībās.
„Visi mēs esam nodokļu maksātāji - gan tās māmiņas, kas dzemdē slimnīcā, gan tās, kas mājās. Kāpēc tad vieniem šī noteiktā summa tiek atlīdzināta par dzemdībām, bet mājdzemdētājām nē? Mums nav doma pieprasīt: ņemiet un apmaksājiet visus mūsu mājdzemdību izdevumus. Nē! Doma ir tik, cik dod jebkurai dzemdētājai stacionāros. Lai ir šis princips, lai nauda seko dzemdētājai,” pauda uzskatu Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības pārstāve Linda Rozenbaha.
Prognozē tiesas procesus
Līdz šim sievietes samierinājušās ar valsts atteikumu atmaksāt naudu, kas izlietota par dzemdību palīdzības saņemšanu mājās. Tomēr tiesību zinātņu doktore Solvita Olsena ir pārliecināta, ka tas tā ilgi vairs nebūs. Viņa jau prognozē tiesvedību.
„Mēs pat varam paredzēt, ja nekas netiks mainīts, tad mēs, pirmkārt, sastapsimies ar prasību Latvijas tiesā. Un, ja Latvijas tiesa noraidīs, būs prasība ECT,” tā raidījumam apliecina Olsena.
Juristei šāda pārliecība ir tāpēc, ka šogad ECT šāda prāva esot uzvarēta. Kāda Ungārijas iedzīvotāja iesniedza prasību pret Ungāriju par to, ka valsts tai nenodrošina iespēju saņemt kvalitatīvu ārstniecības personas palīdzību mājdzemdībās.
ECT spriedums attiecas arī uz Latviju
Attiecīgi ECT šajā lietā atzina, ka tās ir cilvēka privātās dzīves tiesības izvēlēties, kur un kādos apstākļos dzemdēt. Savukārt valstij ir pienākums nodrošināt, lai sieviete šīs tiesības var realizēt. Ungārijas gadījums ir precedents - pirmais spriedums attiecībā uz mājdzemdībām.
„Šis ECT spriedums par konstatētajiem pārkāpumiem ir saistošs arī Latvijai. Mēs varam teikt, ka arī tās sievietes, kas Latvijā nevar saņemt šo bezmaksas dzemdību palīdzību mājdzemdībās, tātad arī viņu tiesības izvēlēties, kur dzemdēt, faktiski ir ierobežotas. Un līdz ar to, ja tas ir ierobežojums, tad tas ir tiesību pārkāpums,” uzsver juriste. "Nedrīkst sievietes diskriminēt," viņa piebilda.
Mājdzemdības - vienlaikus legālas un nelegālas
Olsena vēl norāda, ka šobrīd mājdzemdības mūsu valsts neapmaksā, atrunājoties ar nespēju noslēgt līgumus. Tikmēr Nacionālā veselības dienesta pārstāvis to nesauc par nespēju vai atrunu, bet gan normatīvo aktu ievērošanu.
„Īstenībā, nu, pakalpojums ir zināmā mērā nelegāls, neatbilstošs mūsu valstij noteiktajai kārtībai,” raidījumam skaidroja Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons.
Arīdzan mājdzemdību vecmāte Dina Ceple intervijā "Top10" norādīja uz šo absurdo situāciju: no vienas puses, Latvija mājdzemdības ir legalizējusi - dzemdēt mājās ir atļauts, bet kā to izdarīt likumīgā veidā – šis jautājums palicis neatrisināts.
„Jā, ir ierakstīts Ministru kabineta 611.noteikumos, kas nosaka dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību, ka šo pakalpojumu sniedz speciālists, kas saņēmis metodes sertifikātu. Vispirms jābūt metodei, tās aprakstam, tad tā jāsertificē. Tad saņem sertifikātu, ka esi apguvis šo metodi. Tad izraisījās diskusija: vai dzemdības mājās un stacionārā atšķiras viena no otras, respektīvi, vai dzemdības stacionārā atšķiras no dzemdībām transportlīdzeklī vai no dzemdībām mājās. Tā pie kopsaucēja nenonācām,” atzina Ceple.
Vecmātes izstrādā metodi, ko sertificēs
Kamēr kopsaucējs nav atrasts, valsts nemaz negrib dzirdēt par to, ka tā varētu apmaksāt mājdzemdības.
„Jebkurai jaunai metodei, ko gatavojamies ieviest, ir jābūt drošai, jābūt ekonomiski izdevīgai. Pašreiz neviens šādu izvērstu mājdzemdību tehnoloģijas aprakstu nav iesniedzis. Pašreiz nevar būt runa, ka mēs slēgtu līgumu ar kādu ārstniecības iestādi par mājas dzemdību apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem. Tiek uzskatīts, ka mēs esam likuši šķēršļus, jo mēs neapmaksājam šo pakalpojumu. Bet neapmaksājam, jo nav izpildītas normatīvo aktu prasības. Tiklīdz būs, varēs jautājumu izskatīt,” skaidro Mārtiņsons.
Pēc Ceples teiktā, Vecmāšu asociācijas līmenī patlaban notiek metodes izstrādāšana, atrisinot diskusiju, vai tā tiešām ir atšķirīga metode no vienkāršām fizioloģiskām dzemdībām. Ja tomēr tiks nolemts, ka tā ir atšķirīga metode, tad asociācija būs gatava iesniegt sertifikācijai šo metodes aprakstu un sertificēt, un attiecīgi tad būs iespējams iegūt sertifikātu un tālāk jau būs runa par to, vai valsts būs gatava apmaksāt šādu pakalpojumu.
Pretrunas pašu mediķu starpā
Zinot, kādi sarežģījumi mēdz būt dzemdību laikā, Dzemdību nama nodaļas vadītāja, ginekoloģe Ināra Miltiņa atbalsta dzemdības tikai stacionārā.
„Es domāju, ka tā nav diskriminācija – sievietei ir visas iespējas dzemdēt dzemdību stacionārā, kas ir valstiski apmaksāts. Bet, ja sieviete grib dzemdēt mājas apstākļos, tad tā ir brīva izvēle. Un tātad viņa saprot, ka par to būs jāmaksā,” savu viedokli skaidro Miltiņa.
Tiesību zinātņu doktore Olsena mediķiem nepiekrīt, sakot, ka joprojām tiek ignorēti pētījumi un atzītu speciālistu viedokļi par to, ka mājdzemdības ir viens no labas izvēles veidiem tajās dzemdībās, kur medicīniski riski nav augsti.
Kā norāda juriste, konkrētajā ECT spriedumā apskatīti apstākļi, kas saistīti ar mājdzemdību risku, un atainoti Pasaules Veselības organizācijas argumenti, ka mājdzemdības ir viens no dzemdību veidiem un šajā ziņā nav nevienam pierādījumu, kas tas saistīts ar augstiem riskiem. "Tās ir sievietes pašnoteikšanās tiesības, kas ir jāgarantē," uzsvēra Olsena.
Latvijā no kopējā dzemdību skaita mājdzemdības ir mazāk par 1% jeb aptuveni pusotrs simts sieviešu izvēlas bērniņu laist pasaulē mājas apstākļos. Eiropā šis procents ir divtik lielāks, bet arī ne tik liels, lai rastos satraukums par to, ja ārpus stacionāra dzemdības apmaksātu valsts, tad visas sievietes turpmāk tikai un vienīgi dzemdētu mājās.
Skatīt pievienoto video.