Parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu konstatēti arī vairāki gadījumi, kad cilvēki devušies parakstīties, skaidri neiepazīstoties ar parakstu vākšanas mērķi un vēloties parakstīties pret, nevis par krievu valodu, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Sociālajos tīklos aicina parakstīties pret krievu valodu
Viņš minēja, ka sociālajā tīklā "draugiem.lv" bijusi izplatīta vēstule ar aicinājumu iet un parakstīties pret krievu valodu.
"Nezinu, vai tā bija kāda viltus speciālista muļķība vai apzināta blēdība, bet mums ir bijuši zvani par gadījumiem, ko darīt, ja ir izdarīts ieraksts lapā un tikai tad cilvēks ir konstatējis, ka iespējams parakstīties tikai par krievu valodu, nevis pret," stāstīja Cimdars.
Viņš gan zināja stāstīt tikai par gadījumiem, kad izdarīts ieraksts parakstu vākšanas lapā, bet vēl nav iespiests zīmogs pasē, tādēļ šie ieraksti tikuši anulēti.
"Daudz sarežģītāka situācija varētu rasties gadījumā, ja būs cilvēki, kas atskārtīs, ka viņi ir parakstījušies un tā arī nav piefiksējuši, par ko tieši parakstās,"
teica CVK vadītājs.
Tiesu darbus nesola
Vienlaikus viņam pagaidām nav informācijas par tādiem gadījumiem, kas varētu būt par pamatu tiesu darbiem saistībā ar parakstīšanos.
Jau vēstīts, ka dienu pirms parakstu vākšanas beigām par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, parakstījušies 130 678 cilvēki.
