Līdz šodienas plkst.17 par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanu, kas paredz iekļaut tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, Latvijā parakstījušies 146 000 vēlētāju, paziņoja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Tam pieskaitāmi arī 12 533 vēlētāju paraksti, kuri piedalījās pirmajā parakstu vākšanas kārtā.
Papildināts ar CVK jaunākajiem datiem un N.Ušakova, V.Lindermana komentāru; pievienots video.
Tad paraksti tika vākti pie notāriem vai bāriņtiesā, līdz ar to varētu būt savākt nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai.
Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu Latvijā parakstījušies 157 000 vēlētāji, liecina biedrības "Par dzimto valodu" apkopotā informācija.
CVK rezultāti būs zināmi 1. decembrī
Cimdars gan norādīja, ka galīgo savākto parakstu skaitu tagad vēl nevarot nosaukt, jo daļa no cilvēkiem, kuri piedalījās parakstu vākšanas pirmajā kārtā, varētu būt parakstījušies arī otrajā kārtā. Turklāt parakstu apkopošana un ievadīšana sistēmā vēl turpinoties. Parakstu pārbaude varētu ilgt trīs līdz četras nedēļas.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Nepieciešams savākt 154 379 vēlētāju parakstus
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” būs jāiesniedz izskatīšanai parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.
Kopējam Satversmes grozījumu atbalstītāju skaitam ir pieskaitāmi arī 12 533 vēlētāju paraksti, kuri piedalījās pirmajā parakstu vākšanas kārtā un parakstījās pie notāriem vai bāriņtiesā.
Referendums izmaksās 1,7 miljonus
Referendums notiks divus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, un tas valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu. Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu vēlētāju rosinātos Satversmes grozījumus iesniegt Saeimā ap gadu miju, prognozēja Cimdars. Deputātiem likumprojekts būs jāizskata sesijas laikā, kas ilgs apmēram līdz Jāņiem.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Ušakovs atturas izteikties, kā rīkosies
"Saskaņas centra" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka savāktais parakstu daudzums Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir signāls politiķiem, ka jāsāk darbs pie saliedētas sabiedrības izveides, taču ikdienā latviešu un krievu attiecības tas nesaasinās.
Sarunā ar aģentūru BNS Ušakovs atturējās izteikties, vai cilvēkus aicinās piedalīties arī referendumā, ja tāds notiks. Ušakovs bija viens no retajiem SC politiķiem, kas vēlētājus aicināja piedalīties parakstu vākšanā, lai gan vienmēr ir uzsvēris, ka atbalsta tikai vienu valsts valodu – latviešu valodu.
"Es nemēģinātu vērtēt savu lomu, jo biju kopā ar cilvēkiem, kuri uzskata, ka pastāv problēmas ar nacionālpolitiku Latvijā," savākto parakstu skaitu, kas var novest pie referenduma par divvalodības ieviešanu Latvijā, norādīja Ušakovs.
Viņš uzsvēra, ka paraksti ir spēcīgs signāls politiķiem, lai turpmāk kopīgi strādātu pie saliedētas sabiedrības izveides Latvijā. Viņš neuzskata, ka process, kas iesāksies līdz ar parakstu savākšanu, saasinās latviešu un krievu attiecības sadzīvē.
Lindermans to vērtē kā "lielu vēsturisku uzvaru"
Nepieciešamo parakstu savākšana referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu ir liela vēsturiska uzvara, atzina viens no parakstu vākšanas organizatoriem Vladimirs Lindermans. "Beidzot Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji izteikuši savu viedokli par pašreizējo situāciju un problēmām," teica Lindermans.
Parakstu vākšanas aktīvists uzsvēra, ka valodas un kultūras jautājumos ļoti svarīgs ir tieši mazākuma viedoklis un vairākumam tas ir jāņem vērā.
Lindermans saprot, ka izredzes uzvarēt referendumā ir apšaubāmas, bet galvenais esot panākums tieši šajā raundā, lai konsolidētu krievu kopienu un tās vēlmes. Tagad viņš gaidot atbildi no latviešiem un esot gatavs "iet uz kompromisu". "Nav pieņemami, ka krievu valoda Latvijā ir svešvaloda," uzsvēra Lindermans.