Valsts prezidents Andris Bērziņš ir aicinājis Konstitucionālo tiesību komisiju (KTK) sagatavot rakstveida viedokli par iespēju atsevišķiem Satversmes pantiem noteikt negrozāmību un sabiedrībā aktualizētajiem jautājumiem par Latvijas valsts pamatiem, to redzamības un aizsardzības palielināšanas iespējām un nozīmi, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
KTK sniegs viedokli pašas noteiktajā termiņā un apjomā, akcentē prezidenta kancelejā.
KTK mērķis ir sagatavot un paust viedokli par aktuāliem konstitucionālo un valsts tiesību jautājumiem, veicināt kvalificētu diskusiju un zinātniskus pētījumus par šiem jautājumiem. KTK darbojas kā zinātnisks forums un konstitucionālās domas attīstības veicinātājs. KTK locekļi ir neatkarīgi un darbojas atbilstoši akadēmiskās brīvības un zinātniski pētnieciskās darbības kritērijiem.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdību veidojošās koalīcijas partiju padome 21.novembrī nolēma nodot izvērtēšanai prezidenta paspārnē esošās KTK ekspertiem nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegtos grozījumus Satversmē, ar kuriem iecerēts padarīt negrozāmus vairākus Latvijas valstiskuma pamatelementus - neatkarību, demokrātiju, teritoriālo nedalāmību, kā arī valsts valodu un simbolus.
Piedāvātie grozījumi paredz Satversmes 77.pantā noteikt, ka nav grozāms Satversmes, 1., 2., 3., 4. un 77.pants. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6.pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība - grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.
VL-TB/LNNK skaidro, ka šādas normas valstu konstitūcijās neesot nekas jauns un neparasts. Dažādu lietu negrozāmība iekļauta Vācijas, Francijas, Grieķijas, Turcijas un citu valstu konstitūcijās.
Piemēram, demokrātiskā iekārta kā negrozāma norma ir noteikta Vācijas, Turcijas, Čehijas un citu valstu konstitūcijās, republikāniskā pārvaldes forma - Vācijas, Francijas, Itālijas, Turcijas, Brazīlijas u.c. konstitūcijās, valsts teritoriālā nedalāmība - Francijas, Turcijas un citās konstitūcijās, valsts valoda - Turcijas, Malaizijas un Bahreinas konstitūcijās, valsts karogs - Turcijas konstitūcijā.
VL-TB/LNNK politiķi norādīja, ka notiekošā parakstu vākšana par to, lai krievu valodu noteiktu kā otru valsts valodu, ir radījusi ilgi nepieredzētu starpetnisko spriedzi Latvijas sabiedrībā. Parakstiem tiekot savāktiem un notiekot referendumam par šo jautājumu, šī spriedze tikai palielināsies. Lai gan var prognozēt, ka referendumā nepieciešamais balsu skaits netiks savākts, tomēr viss process būs nodarījis milzīgu ļaunumu Latvijas sabiedrības saliedētībai, norāda nacionālā apvienība.
Iepriekš Bērziņš Latvijas Radio pauda, ka Satversmē nav iespējams ielikt kaut ko negrozāmu, jo tikai tad, kad "spēlē ragu mūziku", situācija ir negrozāma, bet visu pārējo ir iespējams grozīt. Prezidents aicināja izteikties juristus par stingrākiem mehānismiem, kā atsevišķus principus nostiprināt Satversmē, jo viņš par šiem mehānismiem nav informēts.
