Provizoriskie dati liecina, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki. CVK vadītāja vietnieks Raimonds Olehno prognozēja, ka referendums varētu notikt aprīlī vai maijā.
Papildināts saskaņā ar jaunākajiem datiem
Visvairāk parakstījušies Rīgā - 89,4 tūkstoši un Daugavpilī - 27,8 tūkstoši iedzīvotāju. Ārvalstīs parakstījušies 1050 cilvēku, liecina dati par apkopotajiem 38 iecirkņiem no kopumā izveidotajiem 39.
Tuvākajās četrās nedēļās CVK visus parakstus saskaitīs un pārbaudīs. Ja derīgo parakstu skaits pārsniegs 10% no pagājušajās vēlēšanās nobalsojušajiem jeb būs parakstījušies 154 379 vēlētāji, CVK tos iesniegs Valsts prezidentam iesniegšanai Saeimā. Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.
Parakstu skaits gan vēl var mainīties. Tas būs atkarīgs no tā, vai cilvēki, kas pirmajā parakstu vākšanas kārtā nodeva savu parakstu pie notāra, būs aizgājuši parakstīties arī otro reizi. Pirmajā kārtā parakstījās vairāk nekā 12 tūkstoši.
Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.
Referendums izmaksās 1,7 miljonus
Referendums notiks divus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, un tas valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.
Referendums būs jāsarīko divu mēnešu laikā no Saeimas lēmuma. CVK priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Olehno prognozēja, ka referendums notiks aprīlī vai maijā. "Ja Saeima to izskata februārī, referendums notiks aprīļa beigās. Ja izskata februāra beigās, tad referendums notiks maijā," prognozēja Olehno.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība "Dzimtā valoda".
Ušakovs atturas izteikties, kā rīkosies
"Saskaņas centra" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka savāktais parakstu daudzums Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir signāls politiķiem, ka jāsāk darbs pie saliedētas sabiedrības izveides, taču ikdienā latviešu un krievu attiecības tas nesaasinās.
Ušakovs atturējās izteikties, vai cilvēkus aicinās piedalīties arī referendumā, ja tāds notiks. Ušakovs bija viens no retajiem SC politiķiem, kas vēlētājus aicināja piedalīties parakstu vākšanā, lai gan vienmēr ir uzsvēris, ka atbalsta tikai vienu valsts valodu – latviešu valodu.
"Es nemēģinātu vērtēt savu lomu, jo biju kopā ar cilvēkiem, kuri uzskata, ka pastāv problēmas ar nacionālpolitiku Latvijā," savākto parakstu skaitu, kas var novest pie referenduma par divvalodības ieviešanu Latvijā, norādīja Ušakovs.
Lindermans to vērtē kā "lielu vēsturisku uzvaru"
Nepieciešamo parakstu savākšana referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu ir liela vēsturiska uzvara, atzina viens no parakstu vākšanas organizatoriem Vladimirs Lindermans. "Beidzot Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji izteikuši savu viedokli par pašreizējo situāciju un problēmām," teica Lindermans.
Parakstu vākšanas aktīvists uzsvēra, ka valodas un kultūras jautājumos ļoti svarīgs ir tieši mazākuma viedoklis un vairākumam tas ir jāņem vērā.
Lindermans saprot, ka izredzes uzvarēt referendumā ir apšaubāmas, bet galvenais esot panākums tieši šajā raundā, lai konsolidētu krievu kopienu un tās vēlmes. Tagad viņš gaidot atbildi no latviešiem un esot gatavs "iet uz kompromisu". "Nav pieņemami, ka krievu valoda Latvijā ir svešvaloda," uzsvēra Lindermans.
