Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcija ir sagatavojusi grozījumus Valsts valodas likumā, paredzot mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir nacionālo mazākumtautību pārstāvji, sacīts trešdien izplatītajā partijas paziņojumā.
Pievienots citu politisko spēku komentārs
SC arī sagatavojis grozījumus likumā "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību", lai tiktu nekavējoties atsauktas tā saucamās iebildes.
Partija paskaidro, ka līdz ar minētajiem grozījumiem katrai lingvistiskai grupai būtu tiesības konkrētajā pašvaldībā pieprasīt savai valodai mazākumtautības valodas statusu un līdz ar to iegūtu tiesības komunicēt (kā fiziskām personām) ar valsts un pašvaldību iestādēm savā dzimtajā valodā. Vienlaicīgi tas nozīmētu, ka lietvedība notiek tikai valsts valodā, kas Latvijā ir viena – latviešu valoda.
Jauniešos šā brīža situācija radot mazvērtību
"Parakstu vākšanā aktīvi piedalījās krievvalodīgie jaunieši. Tas liecina, ka arī krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju jaunā paaudze dzīvo ar izjūtu, ka valsts viņus uzskata par otrās šķiras pilsoņiem," paziņojumā presei norāda SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Viņš arī uzsver – ja jaunieši, kuri brīvi runā latviešu, krievu un angļu valodā, izdarīja šādu izvēli, tas var liecināt tikai par vienu – ka tāda valsts politika, kas noliedz dialogu un kompromisu meklējumus, ir izgāzusies.
"Ierosinātie grozījumi ir kompromisa piedāvājums tiem teju 200 000 Latvijas pilsoņu, kuri uzskata, ka nacionālā politika ir izgāzusies. Un gribētu atgādināt, ka par referenduma rīkošanu parakstījās vairāk cilvēku nekā vēlēšanās nobalsoja par Zatlera Reformu partiju vai, piemēram, "Vienotību"," paziņojumā vēstī SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
SC frakcijas balsojums atkarīgs no koalīcijas un kompromisiem
Savukārt "Saskaņas centra" frakcijas lēmums par rīcību saistībā ar likuma grozījumiem par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būs atkarīgs no tā, kā valdošās partijas balsos par "Saskaņas centra" piedāvātajiem kompromisa likuma grozījumiem.
"Saskaņas centra" deputāti arī aicina, lai nepieļautu starpetniskās sašķeltības padziļināšanos un starpnacionālu konfliktu rašanos dažādos sabiedrības slāņos, valstī atteikties no ieraduma lietot lozungus "Krievi nāk!" un "Latvieti, nepadodies!", bet sākt dialogu.
Jau vēstīts, ka jautājums par valodu saasinājies, jo savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai notiktu referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Valdošās koalīcijas partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība aicina Latvijas iedzīvotājus aktīvi piedalīties nākamgad gaidāmajā referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
ZRP to dēvē par politisku šizofrēniju
Zatlera Reformu partija (ZRP) apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas aicinājumu paplašināt mazākumtautību valodas lietojumu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām atsevišķās pašvaldībās sauc par politisku šizofrēniju.
"Ar šo piedāvājumu "Saskaņas centrs" demonstrē politisku šizofrēniju, jo piedāvā kompromisu brīdī, kad ir publiski paudis, ka nav noformulējis viedokli referenduma jautājumā," pavēstīja ZRP pārstāve Daiga Holma.
ZRP šo soli uzskata par politisku šantāžu un mēģinājumu arī turpmāk izmantot valodas jautājumu kā ieroci politiskā cīņā. Partija uzskata, ka sabiedrības saliedēšanas jautājums jārisina ārpus politiskā cīņas lauka.
"Mums vajadzētu godīgi atzīt, ka šis referendums tiek rosināts galvenokārt tādēļ, ka "Saskaņas centrs" un tā vēlētāji ir neapmierināti ar neiekļūšanu valdībā. Tas nav divu etnisku grupu konflikts, un mēs darīsim visu iespējamo, lai tas par tādu neizvērstos," paziņojumā norāda ZRP.
Politiķi kategoriski noraida SC piedāvātos "kompromisa grozījumus" valodas jautājumā
Saeimā pārstāvētie politiskie spēki kategoriski noraida "Saskaņas centra" (SC) piedāvātos "kompromisa grozījumus" Valsts valodas likumā.
"Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka valodas jautājumos kompromisa nav un nevar būt. "Šie jautājumi nav diskutējami. Vienota valsts var pastāvēt tikai tad, ja ir viena nacionāla valoda," teica Āboltiņa.
Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka te pat īsti neesot ko komentēt un ka valodas un kultūras jautājumos runāt par jebkādiem kompromisiem ir nelietderīgi.
Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka šeit nekādu kompromisu nevar būt. Viņš arī piebilda, ka SC ar šādu rīcību mānot savus vēlētājus.
