Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atteiks Saeimai atklāt to deputātu vārdus, kas, iespējams, piedalījušies nesenajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu. CVK skaidro, ka nav tiesīga izdot sensitīvus datus ‒ šajā gadījumā personas datus un parakstu vākšanā pausto viedokli.
CVK vadītājs Arnis Cimdars sēdes laikā norādīja, ka konsultācijās ar cilvēktiesību ekspertiem uzsvērts, ka Saeimai vajadzētu atrast citu iespēju, kā pārliecināties, vai deputāti ir ievērojuši svinīgo solījumu, uzņemoties deputāta pienākumus. CVK šie dati nav jāpublisko, norādīja Cimdars.
Šāda atbilde tiks sniegta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.
CVK ir jānodrošina šo datu aizsardzība, kā arī deputātu tiesības publiski neatklāt savu personīgo viedokli, jo šajā gadījumā darbojas balsojuma aizklātuma princips.
Deputātus aizsargā Satversme
Debašu laikā Cimdars norādīja, ka konsultēšanās laikā ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Andra Bērziņa Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju Egilu Levitu, guvis skaidrojumu, ka Satversmē garantētās politiskās tiesības ir vērtējamas augstāk par Satversmē noteikto deputātu zvērestu.
Sēdes laikā CVK pārstāvis Juris Janums norādīja, ka Satversme aizsargā ikviena pilsoņa, arī deputātu, tiesības uz aizklātumu. Fizisko personu datu aizsardzības likums neparedz CVK tiesības Saeimai sniegt informāciju par to, kā parakstu vākšanas laikā ir rīkojušies konkrēti deputāti.
Diskusijās CVK juriskonsulte Daiga Plūme uzsvēra, ka CVK nav pienākums izvērtēt, vai ir noticis Satversmes pārkāpums. Vēlēšanu un parakstu vākšanas datubāzēs esošo informāciju nevar izmantot tai neparedzētiem mērķiem.
CVK locekļi šajā jautājumā nebalsoja, bet pēc debašu beigām uzklausīja Cimdara plānus par atbildes sniegšanu parlamentam. Šo lēmumu atbalstīja pieci no sešiem komisijas deputātiem. Pret balsoja tikai komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC).
Izņēmums var radīt kaitējumu
CVK loceklis Ritvars Eglājs skaidroja, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā sēdē ir izvērtējusi arī šodien minētos argumentus un ir nolēmusi prasīt CVK informāciju par deputātiem, kuri ir parakstījušies. Līdz ar to Eglājs neredzot iemeslu, kāpēc CVK nevarētu šos datus iesniegt Saeimai.
Savukārt CVK locekle Elizabete Krivcova akcentēja, ka CVK nedrīkst pārkāpt demokrātijā noteikto aizklātuma principu. «Jebkurš izņēmums var radīt kaitējumu,» norādīja Krivcova, piebilstot, ka mēs nedrīkstam mainīt šos fundamentālos principus.
Līdz šim deputāts Nikolajs Kabanovs («Saskaņas centrs») ir atklājis, ka parakstu vākšanā piedalījies, par ko ir sodīts ar rakstveida brīdinājumu. Parakstoties viņš pārkāpa deputāta svinīgo solījumu, kurā runāts par centieniem stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Iepriekš arī vairāki aptaujātie CVK locekļi izteicās, ka Saeimas komisijas lūgumam ir jāatsaka. Elizabete Krivcova («Saskaņas centrs») parakstu vākšanu pielīdzināja vēlēšanām, kur darbojas balsošanas aizklātuma princips. «Vienotības» virzītais pārstāvis komisijā Kārlis Kamradzis piebilda, ka, izņemot ažiotāžu, sausais atlikums, atklājot parakstu vākšanā piedalījušos deputātus, nebūtu nekāds. Savukārt Ritvars Eglājs (Nacionālā apvienība) bija pārliecināts, ka nav pamata šādu informāciju slēpt.
