Valsts valodas centrs (VVC) pagājušajā gadā administratīvi sodījis 1062 personas par Valsts valodas likuma neievērošanu, kas ir par 250 personām vairāk nekā 2010.gadā, informēja VVC Valodas kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis.
- Drīzāk elle aizsals, nekā krievu valoda kļūs par valsts valodu 6. janvāris, 2012
- Diskusija par krievu valodu samazinājusi naturalizācijas tempus 15. decembris, 2011
Vairāk soda valsts uzņēmumos strādājošos
Viņš stāstīja, ka pērn VVC inspektori veikuši 4600 valsts valodas lietojuma pārbaudes, gandrīz pusē no tām konstatēts kāds Valsts valodas likuma prasību pārkāpums.
Visvairāk jeb 57% no 1062 administratīvi sodītajām personām nav lietojušas valsts valodu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Sodītas tiek galvenokārt apkalpojošajā sektorā strādājošas personas.
Arī apkopējai jāzina valsts valoda
Vairāk tiek sodītas personas, kas strādā valsts uzņēmumos, jo tajos strādājošajiem valsts valoda ir jālieto, sākot ar apkopēju un beidzot ar ministru, savukārt privātajos uzņēmumos no pagājušā gada 1.septembra tikai aptuveni vienai trešajai daļai no visiem darbiniekiem ir jālieto valsts valoda.
28% no administratīvajiem sodiem piemēroti atbildīgajām personām par to, ka tiek realizētas importētās preces bez marķējuma tulkojuma valsts valodā.
6% personu sodītas par publiskās informācijas - paziņojumu, reklāmas sniegšanu tikai angļu vai/un tikai krievu valodā. Vēl 6% personu sodītas par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, rupji pārkāpjot spēkā esošās literārās valodas normas.
Attiecības kļuvušas agresīvākas
Pagājušajā gadā VVC saņēmis un izskatījis 825 sūdzības, kas ir mazliet vairāk nekā 2010.gadā. «No sūdzību satura var secināt, ka attiecības starp klientu un pakalpojumu sniedzēju ir kļuvušas daudz agresīvākas. Proti, pakalpojumu sniedzējs atsakās runāt valsts valodā krievu valodas pašpietiekamības dēļ. Visvairāk sūdzību saņemam no Rīgas un Rīgas reģiona, kur Valsts valodas likuma prasību neievērošana ir visizteiktākā. VVC pagājušajā gadā saņēmis mazāk sūdzību par Saeimas un pašvaldību deputātiem, kuri nepietiekamā apjomā lieto valsts valodu.»
