Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līderis Raivis Dzintars līdz ceturtdienai cer savākt nepieciešamos Saeimas deputātu parakstus, lai Satversmes tiesā (ST) apstrīdētu referenduma par krievu valodu leģitimitāti.
Cer savākt parakstus, lai ST apstrīdētu referenduma leģitimitāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķis stāstīja, ka par iespēju parakstīt šo iesniegumu ir uzrunāti vairāki «Vienotības» deputāti, kā arī Dzintars pieļauj, ka atbalsts varētu nākt arī no atsevišķiem opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem.
«Vienotības» deputāte Ingūna Rībena apgalvoja, ka vēl neesot uzaicināta parakstīt šādu iesniegumu, bet neizslēdza iespēju parakstīties. Politiķe domā, ka konstitucionālo tiesību juristi nav spējuši reaģēt vajadzīgajā brīdi, kad bija jāiebilst pret šā «absurdā referenduma» rīkošanu.
Cits tautas kalps, kurš arī ievēlēts no «Vienotības» saraksta, Andrejs Judins, uzskata, ka nebūtu pareizi tagad teikt «nē» referenduma norisei, ja juridisko normu burtiskā izpratne pieļauj tā rīkošanu. Viņš gan neatbalsta to, ka šis referendums notiek.
Kā ziņots, februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Apjaušot referenduma nenovēršamo norisi, latviešu elektorātu pārstāvošās partijas ir sākušas meklēt atbildīgos, kuriem jau laikus esot vajadzējis nepieļaut jautājuma par krievu valodu nonākšanu līdz referendumam.