Nacionālās apvienības (NA) un vairākums «Vienotības» Saeimas frakcijas deputātu parakstīs iesniegumu Satversmes tiesai (ST), lūdzot izvērtēt referenduma likumību, pavēstīja Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvis Raivis Dzintars. Savukārt ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris jau atzinis, ka teorētiski pastāv iespēja, ka ST aptur referenduma sarīkošanu.
Sagatavotais pieteikums būs par likuma «Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu», Valsts prezidenta lēmuma un Saeimas prezidija 20.decembra atzinuma par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» atbilstību Satversmei un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam.
Dzintars informēja, ka iesniegumam nepieciešamos deputātu parakstus paredzēts savākt ceturtdien un tad arī to plānots iesniegt ST. «Teksts ir gatavs, vēl ir mazi precizējumi, un ceturtdien plenārsēdes laikā savāksim parakstus,» sacīja Dzintars.
Pēc NA juristu uzskata, pieteikums ietver arī tautas nobalsošanas apturēšanu.
«Mūsu juristi tā uzskata. Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir izteicies, ka teorētiski šāda iespēja pastāv. Mūsu vēlme ir pēc iespējas skaidrāk parādīt, ka jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nav apspriežams. Vai tas notiek, maksimāli lielam skaitam aizejot un parakstoties pret, vai tas notiek, ar Satversmes tiesas lēmumu pasakot, ka referendums nav leģitīms, tas ir otršķirīgs jautājums,» klāstīja Dzintars.
«Vienotība» arī gatava parakstīt
«Vienotības» preses pārstāve Laila Timrota pastāstīja, ka frakcijas deputāti ir gatavi parakstīt Nacionālās apvienības gatavoto pieteikumu Satversmes tiesai, norādot, ka diskusijas par to, vai šāds referendums ir pieļaujams, ekspertu vidū ir plašas, bet tikai ST lēmums šīm debatēm var pielikt punktu.
Nepieciešamība savākt 20 parakstu izriet no ST likuma, ka tiesības iesniegt sūdzību ir ne mazāk kā 20 deputātiem.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris Latvijas Radio trešdienas rītā atzina, ka teorētiski pastāv iespēja, ka ST aptur referenduma sarīkošanu.
«Patlaban varu tikai teorētiski spriedelēt. Ja tiek noformulēts pieteikums atbilstoši mūsu kompetencei un tiesa lemtu par lietas ierosināšanu, un vienlaicīgi būtu izteikts lūgums apturēt kādas darbības, jo nebūtu loģisks tiesas spriedums, ja notikumi ietu savu ceļu, un tad tiesas spriedumam būtu nulle vērtības. Ja izpilde novestu pie bezjēdzības spriedumā, tad mēs iepriekš apturam, tā ka tad teorētiski tas ir iespējams,» klāstīja Kūtris.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa iepriekš paskaidroja, ka vispirms pieteikumu izvērtēs ST priekšsēdētājs. Ja pieteikums būs virzāms tālāk, tas tiks nodots ST kolēģijai, kam vēlākais mēneša laikā būs jāsniedz atzinums, vai ir ierosināma lieta.
ST kolēģijas atzinumā tiks minēta lietas ierosināšanas ietekme uz referenduma sarīkošanu. «Kolēģijas lēmumā būs arī norādīts, kas no tā izriet,» norādīja Pauliņa.
Ja lieta tiks ierosināta, pēc likuma, tā jāizskata piecu mēnešu laikā.
