Papildināts ar jaunāko informāciju no CVK

Sagatavoto dokumentu ST paredzēts iesniegt jau šodien, apliecināja Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvis Raivis Dzintars.

Dokumentu parakstījuši visi 14 nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK deputāti, 15 «Vienotības» politiķi, kā arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule.

Dzintars pauda cerību par labvēlīgu rezultātu, proti, ka referenduma norise tiks apturēta un vēlāk būs pozitīvs ST spriedums, ka par šādiem jautājumiem tautas nobalsošana nav iespējama.

CVK jau gatavojas materiālu drukāšanai

Materiālus tipogrāfijām paredzēts nosūtīt pirmdien. «Protams, ka savus sadarbības partnerus informēsim par pašreizējo neskaidro situāciju, taču tiesiska pamatojuma apturēt referenduma sagatavošanu, kamēr Satversmes tiesa nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai nav,» norādīja Bērziņa.

ZRP skeptiska par šo ierosinājumu

Tikmēr Zatlera Reformu partijas (ZRP) Saeimas frakcijas deputāti skeptiski vērtē plānu prasīt ST apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. ZRP frakcija uzskata, ka augsts dalības procents un skaidra atbilde referendumā ir labākais veids, kā demonstrēt, ka latviešu valoda vienmēr būs vienīgā valsts valoda Latvijā, ZRP frakcijas viedokli aģentūrai BNS pauda ZRP pārstāve Daiga Holma.

«ZRP frakcijas deputāti uzskata, ka referendumam ir jānotiek, jo pašlaik tā apturēšana ir nokavēta un sabiedrība atkal tiktu šķelta tikai Nacionālās apvienības un partijas »Vienotība« politisko ambīciju dēļ. Patlaban ir būtiski, ka šajā jautājumā skaidrība ir jau referenduma dienā – 18. februārī, un apturēt referendumu procesa vidū nebūtu profesionāli, jo tas rada pretrunas sabiedrībā. Ir nepieņemami, ka atsevišķi koalīcijas partneri, no vienas puses, vēlējušies pēc iespējas ātrāk panākt referenduma norisi, izplatot publiskus aicinājumus tajā balsot pret, bet, no otras puses, lūguši to apturēt, tādējādi paildzinot procesu,» teikts frakcijas paziņojumā.

Līdz ar to katrs ZRP frakcijas deputāts lems par to, vai parakstīties zem Nacionālās apvienības sagatavotā pieteikuma ST, kas paredz tai lūgt apturēt referendumu, kā arī atzīt par Satversmei neatbilstošiem Valsts prezidenta un Saeimas prezidija lēmumus par attiecīgo Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai parlamentā.

LASI TVNET: Dombrovskis: sūdzībai ST par referendumu vajadzīgās deputātu balsis savāks

Jau vēstīts, ka sagatavotais pieteikums būs par likuma «Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu», Valsts prezidenta lēmuma un Saeimas prezidija 20.decembra atzinuma par likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» atbilstību Satversmei un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam.

Pēc NA juristu uzskata, pieteikums ietver arī tautas nobalsošanas apturēšanu.

«Mūsu juristi tā uzskata. Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir izteicies, ka teorētiski šāda iespēja pastāv. Mūsu vēlme ir pēc iespējas skaidrāk parādīt, ka jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nav apspriežams. Vai tas notiek, maksimāli lielam skaitam aizejot un parakstoties pret, vai tas notiek, ar Satversmes tiesas lēmumu pasakot, ka referendums nav leģitīms, tas ir otršķirīgs jautājums,» iepriekš klāstīja Dzintars.

LASI TVNET: Kūtris: referendumu var apturēt

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtris Latvijas Radio trešdienas rītā atzina, ka teorētiski pastāv iespēja, ka ST aptur referenduma sarīkošanu.

«Patlaban varu tikai teorētiski spriedelēt. Ja tiek noformulēts pieteikums atbilstoši mūsu kompetencei un tiesa lemtu par lietas ierosināšanu, un vienlaicīgi būtu izteikts lūgums apturēt kādas darbības, jo nebūtu loģisks tiesas spriedums, ja notikumi ietu savu ceļu, un tad tiesas spriedumam būtu nulle vērtības. Ja izpilde novestu pie bezjēdzības spriedumā, tad mēs iepriekš apturam, tā ka tad teorētiski tas ir iespējams,» norādīja Kūtris.

ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa aģentūrai BNS iepriekš paskaidroja, ka vispirms pieteikumu izvērtēs ST priekšsēdētājs. Ja pieteikums būs virzāms tālāk, tas tiks nodots ST kolēģijai, kam, vēlākais, mēneša laikā būs jāsniedz atzinums, vai ir ierosināma lieta.

ST kolēģijas atzinumā tiks minēta lietas ierosināšanas ietekme uz referenduma sarīkošanu.

Ja lieta tiks ierosināta, pēc likuma, tā jāizskata piecu mēnešu laikā.

Plānots, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.

Apjaušot referenduma nenovēršamo norisi, latviešu elektorātu pārstāvošās partijas ir sākušas meklēt atbildīgos, kuriem jau savlaicīgi esot vajadzējis nepieļaut jautājuma par krievu valodu nonākšanu līdz referendumam.