Stāstot par savas draudzenes veselības problēmām un to risināšanu, Irina uzsver, ka Latvijas ārsti un pārējais medicīniskais personāls visu laiku rīkojies profesionāli un atbilstoši situācijai.

Taču viņa nespēj samierināties ar Latvijas slimnīcās pieejamajiem medikamentiem audzēju ārstēšanai.

Līdzjūtības nomāktā sieviete izpētījusi, ka šajā ziņā

kaimiņvalstu pacienti ir daudz labākā situācijā.

Tur valsts apmaksājot dārgos un dzīvībai tik nepieciešamos medikamentus, manipulācijas un operācijas šiem smagi slimajiem ļaudīm.

Ar vēzi saslimušajiem esot pieejami modernāki un efektīvāki ārstēšanās līdzekļi.

Kāds Šveicē ražots medicīniskais preparāts, kuru izmanto kolorektālā vēža paveida ārstēšanai, desmit gadus Eiropas Savienības teritorijā ietilpst valsts apmaksājamo medikamentu grupā. «Bet izrādās, ka Latvija ir vienīgā valsts Ziemeļeiropā, kura neapmaksā šo dzīvībai tik nepieciešamo medicīnisko preparātu.»

Kad ārstu iespējas tika izsmeltas...

Kad ārstu onkologu, ķīmijas terapeitu iespējas tika izsmeltas, mediķis Irinas draudzenei piedāvājis izmēģināt šo preparātu, taču tikai un vienīgi par saviem līdzekļiem.

«Daktere laipni piedāvāja šā preparāta izplatītāju kontaktinformāciju un paskaidroja, ka šo preparātu valsts neapmaksā atšķirībā no citām Eiropas valstīm.

Vienas ampulas cena ir aptuveni 860 latu.

Ārstēšanas kursu ar šo preparātu nozīmē dakteris, un tas var ilgt no 2 mēnešiem līdz pat...

Iespējams, ka cilvēki, kuri ir bijuši līdzīgās situācijās, zaudējuši ģimenes locekļus vai draugus, mani sapratīs un apstiprinās, ka šo preparātu iegādei tiek pārdots viss - dzīvokļi, mājas, visa iedzīve, cerībā, ka tas var paildzināt tuvinieku mūžu...

Mūsu ārsti dara visu iespējamo, kas ir viņu spēkos. Viņi labi dara savu darbu. Diemžēl Latvijas iedzīvotāji šai ziņā ir daudz sliktākā pozīcijā nekā kaimiņvalstīs dzīvojošie.

Latvijas iedzīvotāji nav vainīgi, ka valsts nedod iespēju ārstēties!

Onkoloģisko problēmu risināšanai valsts finansiālais atbalsts ir nepietiekams,» Irina saka un piebilst, ka dažreiz nācies draudzenei iegādāties arī higiēnas materiālus, kuru pārsvarā slimnīcā pietiek.

Summas ir mērāmas tūkstošos

Ar cik lielām naudas summām nācās rēķināties, lai iegādātos draudzenei nepieciešamos medikamentus, kurus Latvijas valsts neapmaksā? «Mūsu gadījumā tie bija 10 320 lati. Taču zinu, ka daudziem cilvēkiem ir jāmeklē daudz lielāki naudas līdzekļi.

Savukārt operācija onkoloģiski slimiem cilvēkiem maksā 30-100 latus. Par pateicībām ārstiem, protams, es nerunāju. Sākot no 500 latiem.»

Ja tomēr nav naudas zālēm?

Šajā brīdī saprotams šķiet jautājums - kas būtu noticis, ja tuviniekiem nebūtu naudas operācijai?

Vai tādā gadījumā draudzene nebūtu nodzīvojusi pat šo divus gadus, kopš viņai atklāja vēzi?

Un seko Irinas atbilde: «Operāciju veiktu jebkurā gadījumā. Pati ārstēšanās pēc operācijas maksā daudz vairāk un aizņem daudz ilgāku laiku un daudz vairāk naudas līdzekļu.

Ja šajā etapā nav nepieciešamo naudas līdzekļu un tuvinieku, kuri var palīdzēt, tad tas jau ir cits jautājums, cik ilgi slimais cilvēks nodzīvos...»

Vajadzīgs emocionālais atbalsts

Viņa arī uzskata, ka vēža slimniekiem vajadzētu arī plašāku un profesionālāku emocionālo, psiholoģisko atbalstu, ko apmaksātu valsts: «Viennozīmīgi, patlaban nekā no tā nav.»

Arī viņas draudzenes gadījumā tas bija nepietiekams: «Šāda palīdzība ir nepieciešama ne tikai slimajiem cilvēkiem, bet arī viņu tuviniekiem. Piedzīvot ko tādu ir ārkārtīgi grūti.»

Noklusē par patieso situāciju

Viņa arī pastāsta, ka 55 gadus vecajai draudzenei ielaistu vēzi diagnosticēja pirms diviem gadiem. Lai arī iepriekš viņa regulāri apmeklēja ārstus, nekad iepriekš mediķi nebija izteikušies, ka pacientei varētu būt ļaundabīgs audzējs. Sāpes un asiņošanu viņa saistīja ar hemoroīdiem.

Arī patlaban paciente nav informēta par sava stāvokļa bīstamību. Lai arī apkārtējie draugi, ģimene un kolēģi apzinās, ka sieviete vada mūža pēdējās dienas, viņa pati domā, ka izdzīvos.

Irina un mediķi uzskata, ka konkrētā slimniece nepārdzīvotu, ja viņai pastāstītu patiesību par viņas veselības stāvokli. «Viņa ir īsta sieviete – ļoti emocionāla.»

Sieviete, kurai Gaiļezera slimnīcā patlaban noteikts gultas režīms, apzinoties, ka ir slima, taču nesaprot, ka tik ļoti.

Kad draudzenei atklāja vēzi, ārsti kā labāko scenāriju noteica to, ka sieviete varētu nodzīvot vēl trīs gadus. Taču apkārtējie šaubās, vai viņa sagaidīs martu.

Visticamāk, februāris būs draudzenes pēdējais mēnesis.

No 4. vēža stadijā esošajiem pacientiem tikai 5% izdzīvojot.

Sievietei palīdz ne tikai Irina, bet arī dēls un bijušie kolēģi. Irina ir no sirds pateicīga visiem, kuri palīdzēja.