Nākamā mācību gada sākuma un beigu laiku nemainīs, šodien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātus informēja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Savukārt jautājums par 2013./2014.mācību gada garumu vēl tiks vērtēts.
- Skolām piedāvās pilotprojektus būtiskai mācību modeļa maiņai 5. janvāris, 2012
- IZM: ažiotāža par mācību gada pagarināšanu ir nepamatota 20. decembris, 2011
- Bērziņam nav šaubu, ka vajag pagarināt mācību gadu 9. decembris, 2011
Pievienots ministra pārstāvja komentārs
Pāmaiņām nepieciešama nauda
Ķīlis stāstīja, ka vienošanās nemainīt nākamā mācību gada garumu Izglītības un zinātnes ministrijā panākta šorīt.
Ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reiniss Tukišs pavēstīja - laika grafika dēļ noskaidrojies, ka izstrādātās pārmaiņas nav ieviešamas, sākot ar nākamo mācību gadu, jo tam būtu jāparedz arī līdzekļi valsts budžetā.
Turklāt ministrs vienmēr ir uzsvēris, ka pārmaiņas pirms ieviešanas ir jāapspriež un jāizskaidro sabiedrībai. Šo iemeslu dēļ pārmaiņas visas valsts mērogā varētu būt ieviešamas no 2013./2014. gada.
Tāpat Tukišs atgādināja, ka mācību gada iespējamā pagarināšana nekad nav bijusi plānota atrauti no mācību satura un noslodzes pārskatīšanas.
Izmaiņas jāapstiprina arī valdībai
Izglītības un zinātnes ministrijai vēl būs jāizstrādā Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par 2012./2013.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laikiem un jāpieņem valdībai.
Jau ziņots, ka Ķīlis diskutējot par īstenojamajām izglītības reformām piedāvāja pagarināt jau nākamo mācību gadu, bet no 2013./2014.mācību gada šādas izmaiņas iecerēts īstenot pavisam noteikti.
Ministrs gan iepriekš uzsvēra, ka izmaiņas varēs īstenot, ja iesaistītās puses - vecāki, skolotāji - to atbalstīs.
IZM bija apņēmusies līdz nākamā gada martam izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā. Ministrs skaidroja, ka to ir svarīgi noskaidrot, lai lemtu par mācību gada pagarināšanu, jo Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām.
Termiņš lēmumam - februāra vidus
IZM līdz šā mēneša vidum ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka mācību gada sākuma un beigu datumu. Ministrs stāstīja, ka juristi noskaidros, vai ir iespējams tagad noteikt tikai mācību gada sākumu un lēmumu par mācību gada beigu noteikšanu pieņemt nākamā gada martā pēc tam, kad būs izvērtēta skolēnu noslodze.
Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaicīgi, tad 2012./2013.gadā mācību gads sāksies 3.septembrī un beigsies 2013.gada maija beigās. «Gadījumā, ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad iespējams, ka jau 2013.gadā skolēniem mācību gads tiks pagarināts, piemēram, līdz Jāņiem,» iepriekš skaidroja ministrs. Taču, sākot ar 2013./2014.mācību gadu, pavisam noteikti skolēniem tiks pagarināts mācību gads - tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem, sacīja ministrs.
Darba grupa izstrādā priekšlikumus
Patlaban ministra padotībā izveidota ekspertu darba grupa izstrādā konkrētus piedāvājumus mūsdienīgām pārmaiņām mācību saturā un noslodzē. Paredzams, ka šā procesa pirmie rezultāti publiski tiks prezentēti pēc šā gada pirmā ceturkšņa.
Jau vēstīts, ka Ķīlis nācis klajā ar vairākām reformu idejām izglītības jomā, tostarp ar ideju pagarināt mācību gadu.
Atsevišķos izglītības posmos pusaudžu vecuma skolēniem jāmācās pat 36 stundas nedēļā, turklāt vēl jāpilda mājas darbi, tādēļ mācību gada pagarināšana ļautu samazināt stundu skaitu dienā un arī mājas darbu apmēru, pamatojis Ķīlis.
Turklāt, pēc ministra domām, skolēnu brīvlaiks triju mēnešu garumā rada papildu tēriņus vai grūtības tiem vecākiem, kuriem nav radinieku, kas pieskatītu bērnus.
