Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim nedēļas laikā valdībā būs jāiesniedz ar attiecīgajām institūcijām saskaņots tiesību akta projekts, kurā paredzēti konkrēti uzdevumi atbildīgajām institūcijām obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaites kārtības būtiskai uzlabošanai.
Premjers izdod rezolūciju
To paredz šodien Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) parakstītā rezolūcija. Premjers šādu lēmumu pieņēmis pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 3.februārī iesniegtajā informatīvajā ziņojumā «Par obligātā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaiti» nav sniegti nepieciešamie dati.
Kā ziņots, Dombrovskis 24.janvārī valdības sēdē pārmeta IZM, ka tā ilgstoši nav pildījusi tai doto uzdevumu iesniegt valdībai informāciju par skolas vecuma bērniem, kuri neapmeklē skolu.
Viņš norādīja, ka jau pērn 7.oktobrī dots uzdevums sagatavot informāciju par bērniem, kuri nekur nemācās, situācijas iemesliem, kā arī pasākumiem, kas tiek veikti, lai informācija būtu pilnīga. Uzdevums atkārtoti dots 13.janvārī, taču arī šodien, kad valdībā tika izskatīti jautājumi par bērnu stāvokli Latvijā, tas nav izpildīts.
Skolu sarakstos nav 12 481 bērns
IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevičs tolaik solīja noskaidrot, kāpēc no ministrijas puses nav iesniegta prasītā informācija. Viņš arī paskaidroja, ka attiecībā uz bērniem, kas skolu kavē, sistēma ir sakārtota. Proti, nesen pieņemtās normas paredz, ka skolai šādos gadījumos ir pienākums sazināties ar vecākiem. Ja no viņiem nekāda informācija netiek saņemta, nekavējoties jāinformē pašvaldība un sociālie dienesti.
Pašvaldībām ir izdevies noskaidrot, ka no 12 481 skolēna, kas nav nevienas izglītības iestādes sarakstā, ārvalstīs ir 7674 skolēni, pašvaldībām nav informācijas par 3595 skolēnu skolas neapmeklēšanas iemesliem, 275 skolēni skolu neapmeklē citu iemeslu dēļ, 72 bērniem ir piešķirta invaliditāte tādā pakāpē, kuras dēļ bērns nevar apmeklēt skolu, bezvēsts prombūtnē ir 45 skolēni, no ārvalstīm iebraucis 41 skolēns, taču skolu neapmeklē, ilgstoši slimo deviņi bērni, uz ārvalstīm adoptēti - astoņi.
Savukārt pagājušajā mācību gadā nevienas izglītības iestādes sarakstā nebija reģistrēti 11 327 jeb 5% bērnu.
Ārvalstīs nevar «izsekot» bērnu gaitām
Pagājušajā mācību gadā IKVD izsūtīja vēstules ārvalstu vēstniecībām, lai noskaidrotu, kur ārvalstīs atrodas Latvijas bērni. Taču atsaukušās tikai četras vēstniecības, kuras norādījušas Latvijas skolēnu skaitu, kas ir viņu valstī, taču nebija zināms, vai visi bērni mācās skolā.
Gruškevičs šā gada 23.janvārī solīja, ka jau tuvākajā laikā IZM kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) analizēs un rosinās nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai reģistri būtu elastīgi un atspoguļotu gan iekšējo, gan ārējo migrāciju. Arī Valsts izglītības informācijas sistēmu rosinās papildināt ar jaunu lauku, kurā skolas varēs ievadīt informāciju par iemesliem, kādēļ skolēns atstāj skolu, - viņš izbrauc no valsts vai vecāki pārceļas dzīvot uz citu vietu Latvijā.
