Latvijā iecerēts būtiski samazināt ar cietumsodiem sodāmo personu skaitu, «Latvijas Avīzei» pastāstījis Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte. Viņš arī vēlētos, lai Latvijā beidzot sāktu celt jaunus cietumus, jo, uzlabojot dzīves apstākļus cietumos, ieslodzītie varētu būt vairāk motivēti atgriezties normālā sabiedriskajā dzīvē.
- Veikta vairāku cietumu priekšnieku rotācija 1. februāris, 2012
- Tiesībsargs: medicīnas aprūpe cietumos - spīdzināšana 15. janvāris, 2012
Cietumos mīt 6500 cilvēku
Pašlaik cietumos gan ieslodzīti, gan apcietināti ir aptuveni 6500 cilvēku. Apcietinātās personas šobrīd ir 1995. Divos lielākajos cietumos - Rīgas Centrālcietumā un Daugavgrīvas cietumā - atrodas gandrīz puse no visiem ieslodzītajiem: Centrālcietumā tie ir 1449 un Daugavgrīvas cietumā - 1144 ieslodzītie.
IeVP kopā ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju sākusi sodu politikas pārskatīšanu, lai daudzi noziegumi, par kuriem paredzēts diezgan nozīmīgs sods ieslodzījuma vietā, tiktu dekriminalizēti, piemēram, ieslodzījums uz diviem trim gadiem tiktu aizstāts ar 30 dienu arestu, stāstījis Puķīte, skaidrojot, ka
cietumos iecerēts paturēt tikai tos, kuri ir bīstami sabiedrībai, kuru darbības izraisījušas sabiedrības bailes, sabiedrības nosodījumu.
Vairāk nekā puse ieslodzīto - narkotiku lietotāji
IeVP vadītāja vērtējumā, pašlaik reāli bīstami sabiedrībai ir viena trešdaļa ieslodzīto. «Protams, vēl ir ieslodzītie, kas noziegumu izdarījuši narkotiku lietošanas vai alkohola reibuma dēļ. Vairāk nekā 50% ieslodzīto ir narkotiku lietotāji, kuri būtu jāārstē,» piebildis Puķīte.
Vērtējot Latvijas tiesībsarga un Eiropas cilvēktiesību komisijas pārmetumus cietumiem, Puķīte skaidrojis:
«Tie «necilvēcīgie apstākļi» ir šādi: trīsreiz dienā ēdināšana, vienreiz nedēļā nomainīta gultas veļa un paša veļa, iespēja strādāt kādu darbu, ko piedāvājam.
Mēs vedam vienu reizi nedēļā uz pirti mazgāties. Ikdienā viņiem pieejams tikai aukstais ūdens. Nav sakārtota kanalizācija, ir kā vecos laikos - tualetes bez podiem. Visas šīs lietas mēs pakāpeniski mēģinām mainīt. Uz mūžu ieslodzītajiem telpas ir ļoti labā stāvoklī. Neviens nesalst, nav nepaēdināts, un neviens neizturas necilvēcīgi.»
Kaujas savā starpā
«Par necilvēcīgu izturēšanos nav bieži sodīti darbinieki. Ieslodzītie drīzāk cits citu fiziski iespaido. Darbiniekus biežāk mēs aizturam par narkotiku ievešanu cietumā, par dažādu aizliegtu priekšmetu nodošanu, tostarp telefonu. 2011.gadā Centrālcietumā par šādām lietām esam aizturējuši septiņus darbiniekus,» piebildis Puķīte.
Cilvēku trūkums joprojām ir sāpīga IeVP problēma, atzinis Puķīte. Viņa vērtējumā, pēdējos gados kļuvis vēl sliktāk, jo algas ir ļoti mazas - apmēram 270 lati uz rokas. «Turklāt arvien grūtāk starp vidusskolu beigušajiem atrast fiziski spēcīgus apsargus, kas varētu kaut vai desmit reizes pievilkties, noskriet trīs kilometrus un uzrakstīt pareizu testu medicīniskajā centrā.»
Cietumā par mākslu nerunā
Puķīte gan mudina valsti atrast līdzekļus, lai uzlabotu dzīves apstākļus cietumos, jo šādi var izmainīt noziedzības stāvokli valstī. «Pašreiz pie mums ieslodzītie atrodas telpās 10, 50, 60, 70 cilvēku lielās grupās. Viņi, protams, nerunā par mākslu vai kādiem mūsu resocializācijas jautājumiem, ar kuriem mēs viņus nodarbinām.
Aizejot uz savām kamerām, viņi runā par tiem noziegumiem, ko viņi kādreiz ir darījuši vai arī domā atkal darīt.
Šādi komunicējot savā starpā, pastāv iespējas izveidot brālības, noziedzīgas struktūras un veikt «apmācības procesu». Visus mūsu resocializācijas pasākumus pa nakti viņi pilnīgi izmet no galvas. Divos jaunajos cietumos Igaunijā ieslodzītie kamerās atrodas pa divi. Viņu starpā, protams, var sākties sarunas par turpmākajiem noziedzīgajiem ceļiem, tomēr ir radīti tādi apstākļi, lai ieslodzītais, kurš nevēlas laboties, neiespaidotu citus desmit ieslodzītos, kuri ir vēlējušies laboties, atgriezties dzīvē kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Jaunajās ieslodzījuma vietās viņi vairāk lasa, vairāk gatavojas eksāmeniem, lai iegūtu jaunu profesiju,» uzsvēris IeVP vadītājs.
«Līdzīgi kopš pagājušā gada augusta ir arī pie mums Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē, kas kļuvusi par paraugcietumu. Pēdējais, kas ir jāsakārto, ir skola, kurā mācās nepilngadīgie audzēkņi. Tad varēsim parādīt, kā ir jāizskatās ārzemju standartam. Šo iestādi esam uztaisījuši identisku kā Norvēģijā,» atzīmējis Puķīte.
Nepieciešami jauni cietumi
Puķīte mudina beidzot arī Latvijā sākt nomainīt vecās ieslodzījuma vietas pret jaunām. «Ja valsts pati nav spējīga ieguldīt līdzekļus, mums ir jāizdomā, kādas ir citas iespējas. Varētu piesaistīt kādus privātos līdzekļus cietuma celtniecībā, bet droši vien būs tikpat liela ažiotāža kā tagad ar fotoradariem. Visi jautās, kāpēc tieši attiecīgā firma izvēlēta,» sacījis IeVP vadītājs.
