Diezgan daudziem iedzīvotājiem aizvien ir jāskaidro ‒ lai atbalstītu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, referendumā ir jābalso pret, pastāstīja deputāti, kuri dodas pie vēlētājiem stāstīt par referenduma būtību un balsošanu tajā.
- Saeima aicina pilsoņus referendumā atbalstīt latviešu valodu 2. februāris, 2012
- 4.maija deklarācijas klubs aicina referendumā balsot pret 2. februāris, 2012
Cilvēki pārliecināti, ka referendumā jāpiedalās
Deputāte Lolita Čigāne («Vienotība») atzina, ka diezgan bieži jāstāsta un jāatgādina, ka, esot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, referendumā jābalso pret. Pēc viņas domām, šādu sajukumu iedzīvotāju galvās veicinājuši pārpratumi ap publiskajā telpā paustajiem viedokļiem, kad aicināts iestāties par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, taču kļūdaini norādīts, ka jābalso par.
Kopumā uzrunāto cilvēku lokā varot just aizvien lielāku pārliecību, ka referendumā noteikti jāpiedalās un jābalso pret otru valsts valodu.
Pēc Čigānes domām, arī vairāku deputātu vēršanās Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt referenduma leģitimitāti ir palīdzējusi saasināt uzmanību uz viedokli, ka «šis jautājums nav joks, bet valstiski svarīgs».Aicina rūpīgi lasīt vēlēšanu zīmē uzdoto jautājumu
Deputāte arī uzsvēra, ka katram referenduma dalībniekam ir tiesības balsošanas kabīnē uzturēties tik ilgi, cik nepieciešams, un nav nekādas steigas ‒ katram ir iespēja rūpīgi pārlasīt referenduma zīmē pausto jautājumu un izdarīt atzīmi atbilstoši plānotajam.
Arī Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava, kurš pirmsreferenduma laikā par šo jautājumu aktīvi tiekas ar iedzīvotājiem, pastāstīja, ka ir vērojama tendence, ka apmēram viens no 20 cilvēkiem atbalsta latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un kļūdaini uzskata, ka to referendumā var apliecināt, balsojot par. Tāpēc politiķi, dodoties uz reģioniem izskaidrot referenduma būtību, atkārtoti atgādina, ka katram pilsonim, kurš dosies uz referendumu, rūpīgi jāizlasa vēlēšanu zīmē uzdotais jautājums, kuru izlasot var loģiski secināt, kā jārīkojas.
«Viennozīmīgi, tas līdz vēlēšanu dienai ir jāuzsver vēlreiz un vēlreiz, lai neuzmanības dēļ nenobalsotu par, domājot, ka balso par vienu valsts valodu.
Tāpēc mēs uzsveram tieši šo pret aspektu, lai cilvēkiem nejauktu galvu,» teica Dombrava.Aktīvi jāaģitē, lai cilvēki balsotu pret divvalodību
Čigāne arī piebilda, ka, viesojoties pie iedzīvotājiem, vērojama politiķu piesardzība pret aģitāciju saistībā ar referendumu. Tomēr, pēc deputātes domām, šis ir gadījums, kad ne tikai politiķiem, bet ikvienam, kam rūp valodas jautājums Latvijā, ir aktīvi jāaģitē arī radinieku un draugu vidū.
«Es domāju, ka šis gadījums atšķiras, piemēram, no priekšvēlēšanu laika un no aģitācijas noteikti nav jākautrējas,» sacīja Čigāne.
18. februārī notiks referendums
Jau vēstīts, ka referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu, notiks 18.februārī. Parakstu vākšanu referenduma organizēšanai iniciēja biedrība «Dzimtā valoda» un tās līderis Vladimirs Lindermans.
Tautas nobalsošanas zīmē, ko iecirknī saņems katrs referenduma dalībnieks, uzdots jautājums: «Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?» Iespējamie atbilžu varianti ir «par» un «pret».
