Balsošanai pa pastu referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir pieteikušies divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Saeimas vēlēšanās, piektdien LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.
- Žagars: Ja latvieši nogulēs referendumu, tas būs stulbums 10. februāris, 2012
- Iedzīvotāji nesaprot, kā jābalso referendumā 9. februāris, 2012
Viņš gan neņēmās prognozēt, cik liela varētu būt vēlētāju aktivitāte šajā referendumā, viens sacīja, ka teorētiski tā varētu būt nedaudz lielāka, jo varētu piedalīties cilvēki, kuri līdz šim vēlēšanās nav piedalījušies, taču kurus uzrunājis valodas jautājums.
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa informēja, ka pa pastu pieteikušies balsot 1226 Latvijas pilsoņi ārvalstīs. Salīdzinoši pērn 11.Saeimas vēlēšanās pa pastu balsoja 539 cilvēki. Visvairāk pa pastu pieteikušies balsot Amerikā – 279, Vācijā – 261, Lielbritānijā un Ziemeļīrijā – 210, Norvēģijā – 168.
Cimdars gan norādīja, ka visi materiāli tiek gatavoti tā, lai varētu nobalsot ikviens vēlētājs.
Viņš arī atzina, ka tiesībsargājošās iestādes gatavojas referendumam, taču pauda cerību, ka nobalsošanas dienā pārkāpumi netiks konstatēti.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši vairāki «Saskaņas centra» (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Savukārt pārējās Saeimā pārstāvētās partijas aicinājušas referendumā balsot pret.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.
