Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) taisnojas – mēs neesam vainīgi, ka Latvijā «vēl» nav ieviesta elektroniskā balsošana. Patiesi, vai nav skaidrs, ka visās ķibelēs var vainot vien Saeimu un valdību, kur atvilktnēs jau 10 gadus mētājas interneta balsošanas koncepcija? Vai drīzāk pārmetumus pelna CVK, kuru jau 16 gadus vada viena amatpersona, kura atklāti pauž skepsi, vai Latvijai vispār nepieciešama elektroniskā balsošana?
Tajā, ka Latvijā joprojām nav ieviesta iespēja vēlēšanās nobalsot elektroniski, neesot vainīga Centrālā vēlēšanu komisija, jo šis noteikums ir jāiestrādā vispirms likumā, tā, komentējot eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izteikumus par CVK pasivitāti un nespēju uzņemties iniciatīvu, TVNET norādīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa. Viņa norāda, ka valdībā interneta balsošanas koncepcija ir jau aptuveni 10 gadu.
Lai arī elektroniskā balsošana neatrisinās sabiedrības aktivitātes trūkumu, tas tomēr piedāvās krietni vairāk cilvēkiem iespēju piedalīties demokrātijas procesos, konkrēti vēlēšanās vai referendumā. Pētījumi pierāda, ka jauni cilvēki nav aktīvi gājēji uz iecirkņiem, savukārt cilvēki ar īpašām vajadzībām ārkārtīgi daudzos iecirkņos netiek iekšā, jo par to nemaz nav padomāts, bet nobalsot internetā viņi varētu.
Vīķe-Freiberga kritizē CVK, norādot uz nepiedodamu pasivitāti
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga kritizē Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) par pasivitāti, «noguļot» izdevību ieviest elektronisko balsošanu Latvijā. Eksprezidente LTV uzsvēra, ka Igaunijā jau piecus gadus balso elektroniski, taču latvieši joprojām nav «atmodušies, ka mēs dzīvojam elektroniskā laikmetā».
«Mani satriec Centrālās vēlēšanu komisijas attieksme, ka viņi ir tikai pasīvi, tādi kā koka ķipari, kas tikai akli seko tam, kas ir likumā ierakstīts, un viņiem nav absolūtas tiesības uzņemties iniciatīvu,» kritizēja eksprezidente.
«Viņi [CVK] ir profesionāļi, kam vajadzēja izprast situāciju, kam vajag kontaktos ar saviem amata brāļiem ārzemēs vērot situāciju, kā var uzlabot Latvijas vēlēšanu sistēmu, gan veidojot Vēlētāju reģistru, gan ieviešot elektroniskos līdzekļus. Te ir ļoti nokavēts un nogulēts šis pienākums un izdevība palīdzēt likumdevējam ar saviem priekšlikumiem, varbūt arī mazliet pabikstīt likumdevēju, kas ir aizņemts ar citiem jautājumiem, un atgādināt par šo jautājumu, nevis tikai pasīvi gaidīt,» uzsvēra eksprezidente.
CVK vadītājs Arnis Cimdars, esot amatā šos gadus, tā arī nav spējis ietekmēt lēmumu un koncepcijas ātrāku virzību uz valdību. Tagad interneta balsošana ir Valda Dombrovska valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm, un plānots, ka to varētu ieviest uz 2013.gada pašvaldību vēlēšanām.
Satiksmes ministrijā izveidota īpaša darba grupa, kas koordinē koncepcijas izstrādi, ko drīz iesniegšot valdībā. Kristīne Bērziņa piebilst, ka CVK šajā grupā ir daži pārstāvji, ka jautājums ir komplekss un ka visas vēlēšanu procedūras ir jāiestrādā likumā, elektroniskā balsošana nav iespējama kā tikai CVK iniciatīva. Turklāt Bērziņa norādīja, ka nebūtu korekti komisijai pašai ieviest to, kas pēc tam pašai būs jāizpilda.
Komentējot to, ka Igaunijas iedzīvotāji balsot jau sen var elektroniski, Bērziņa skaidro, ka atšķirības ir jau pašos pamatos, proti, katram iedzīvotājam ir identifikācijas karte ar elektronisko parakstu un katram līdz ar to ir iespēja nobalsot internetā. Latvijā identifikācikas kartes plāno beidzot ieviest šā gada martā. Tad, iespējams, interneta balsošana iegūs kādu jēgu.
Viens no argumentiem, kāpēc nebija steigas referendumā dot iespēju balsot ar identifikācijas kartēm, būtu tas, ka tikai neliels skaits cilvēku pagūtu kartes iegādāties, turklāt tās maksā naudu, līdz ar to balsošanas programmas galīga izstrāde būtu neefektīva naudas izlietošana attiecībā pret internetā nobalsojušo skaitu, tā norādīja Bērziņa.
CVK uzklausījusi daudzu cilvēku sašutumu par to, ka daudzās valstīs nebūs vēlēšanu iecirkņu, tāpat arī ka nav iespēju nobalsot iepriekš, taču norāda, ka likums to vienkārši neparedz.
Par piemēru piesauc «demokrātisko» Kazahstānu
Latvijā nav ieviesta iespēja balsot elektroniski, kā tas ir, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā. Pērn septembrī CVK vadītājs Arnis Cimdars izteicās, ka daudzās valstīs ir vērojama tendence atgriezties pie tradicionālās balsošanas – ar vēlēšanu zīmēm. CVK priekšsēdētāja izteikumi liecināja par skepsi, vai Latvijai tas būtu nepieciešams.
«Tradicionālā balsošana ar zīmēm ar iespēju pārskaitīt jebkurā brīdī ir ar daudz augstāku drošības faktoru," toreiz norādīja Cimdars. Viņš minēja, ka Kazahstāna, kas savulaik deva iespēju vēlētājiem iecirkņos balsot elektroniski, no šīs iespējas atteikusies, jo to izmantojis mazs vēlētāju skaits un lielākā daļa vēlējusies balsot ar papīra biļeteniem.
Šāda tendence vērojama arī ASV un vēl daudzās valstīs,» teica Cimdars.
Koalīcija CVK priekšsēdētāja amatam atkal virza Cimdaru
Valdošās koalīcijas pārstāvji Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatam izvirzījuši līdzšinējo CVK vadītāju Arni Cimdaru. Kā ziņots, Cimdars CVK vada no 1997.gada.
Visas partijas Saeimā arī ir iesniegušas savas kandidatūras CVK locekļu amatiem. ZRP darbam CVK izvirzījusi bijušo Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektori Ievu Gruziņu un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci Sniedzi Sproģi. Saeimas neatkarīgo deputātu grupa virza deputāta Gunāra Rusiņa palīdzi juristi Loretu Skabursku. Partijas «Vienotība» frakcija CVK locekļa amatam virza pašreizējo CVK sekretāru Kārli Kamradzi, bet SC frakcija uz CVK no savas puses virza divus pārstāvjus - pašreizējo CVK locekli Raimondu Oļehno un juristu Aleksandru Maļcevu. Zaļo un zemnieku savienības frakcija kā savu kandidātu virza pašreizējo CVK locekli Dzintru Kusiņu, savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK - pašreizējo CVK locekli Ritvaru Eglāju.
CVK sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēl Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā. CVK pilnvaru termiņš ir četri gadi, un kārtējām CVK vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc jaunās Saeimas sanākšanas.