Izmeklētāju un policijas speciālistu ikdienas darbs ir ļoti atbildīgs – tas saistīts ne tikai ar lielām naudas summām, vērtīgām lietām, bet arī cilvēku dzīvību un veselību. Par to portāls TVNET pārliecinājās, kopā ar Ēnu dienas dalībniecēm Lauru un Martu apmeklējot Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldi. Tur uzzinājām, kā notiek pirkstu nospiedumu ņemšana, viltotas naudas atpazīšana un daudz citu izmeklēšanā svarīgu darbību.
Vispirms mūs iepazīstina ar daktiloskopijas nodaļu – te notiek pirkstu nospiedumu salīdzināšana ar notikuma vietā atrastajām pēdām.
Patlaban policijas datu bāzē ir informācija par vairāk nekā 250 tūkstošu ar noziedzīgām aprindām saistītu cilvēku pirkstu nospiedumiem. Taču jau drīzumā izmeklēšanas iespējas paplašināsies, jo šo datu bāzi plānots savietot ar citām valsts datu bāzēm, piemēram, vadītāju apliecību un pasu datiem.
Vairumu pirkstu nospiedumu iegūst no izolatorā ievietotajiem ļaudīm. Lai būtu pilnīga aina, nospiedumi vajadzīgi ne tikai no visiem desmit rokas pirkstiem, bet arī delnas. Tas tādēļ, ka nevar zināt, kāds būs noziedznieka satvēriens un kurš pirkstu nospiedums būs atstāts notikuma vietā. Arī
pēc viena pirksta nospieduma iespējams noteikt personību.
Arī ēnai Laurai tiek ņemti pirkstu nospiedumi, ko viņai vēlāk uzdāvina par piemiņu no policijas. Foto: Mārtiņš Otto/TVNET
Lai iegūtu Lauras pirkstu nospiedumus, Kriminālistikas pārvaldes darbinieks prasmīgi apkrāso katru viņas pirkstu ar melnu krāsu, kuru pēc tam ir viegli nomazgāt. Dažkārt izolatoros mēdz izmantot arī grūtāk nomazgājamas krāsas.
Reālajā dzīvē gadās, ka kāds iespējamais noziedznieks arī iebilst pret pirkstu nospiedumu ņemšanu un tai pretojas.
Noziedznieka atrašana pēc pirkstu nospiedumiem ir garš un sarežģīts process. Darbinieki stāsta, ka tas
nenotiek tik ātri un vienkārši, kā rāda filmās.
Arī speciālistu darba apjoms ir ļoti liels.Katrai notikuma vietā atstātajai pēdai (pirkstu nospiedumam) dators piedāvā 50 ticamākos variantus no datu bāzes. Parasti īstais ir viens no pirmajiem, taču citreiz arī 49. vai 50. variants. Līdz ar to speciālistiem nākas apstrādāt visus variantus.
Mirušo cilvēku pirkstu nospiedumu palīdz saprast, vai bojā gājušais cilvēks bijis kāds noziedznieks vai bezpajumtnieks. Foto: Mārtiņš Otto/TVNET
Pirkstu nospiedumus nākas ņemt ne tikai dzīvajiem cilvēkiem, bet arī mirušiem. Tas palīdz noteikt līķu identitāti.
Turklāt bieži vien līķi ir slikti saglabājušies un tāpēc viņu pirkstu nospiedumus ir grūti iegūt. Lai šo procesu atvieglotu,
mirušā pirkstus dažādi apstrādā, piemēram, vāra īpašās vielās.
Aptuveni pusē šo ekspertīžu apstiprinās, ka bojā gājušais ir bijis saistīts ar noziedzīgām aprindām.
Lai gan policijas darbinieki izmanto dažādas ierīces un iekārtas, ļoti svarīga viņu darbā ir analītiskā domāšana un pieredze. Foto: Mārtiņš Otto/TVNET
Tālāk dodamies pie viltotas naudas atpazinēja, kurš nodarbojas arī ar viltotu parakstu un rokrakstu atklāšanu.
Viens no Latvijas labākajiem speciālistiem atklāj, ka bieži vien naudas viltotāji drukā banknotes ar citu valstu naudas attēliem. Piemēram, viltotajā eiro banknotē iedrukā Serbijas dināra bildes. Tāpat bijušas
eiro banknotes ar papagaiļu attēliem.
Arī ar latiem fiksētas «izcilas muļķības», piemēram, kopā salīmēts piezīmju papīrs ar latu banknošu attēliem. Turklāt uz tiem bijis arī liels uzraksts «Counterfeit» (viltojums no angļu valodas).Speciālists secina, ka ne vienmēr tauta pazīst savu naudu, kur nu vēl kādas citas valsts.
Vēl viens komisks gadījums saistīts ar kādas firmas izdrukātiem kuponiem 100 latu vērtībā. Firma kuponu ieguvējiem deva iespēju par šo summu iegādāties noteiktas preces. Taču ļaudis bija pārpratuši un mēģināja ar šiem kuponiem norēķināties veikalos.
Pasaulē parasti vilto banknotes, taču
Latvijā desmitkārt populārāka ir monētu viltošana.
Speciālists skaidro, ka mūsu monētām ir diezgan liela vērtība (divlatnieks ir daudz vērtīgāks par ASV dolāru).Tāpat papīra naudu ir vieglāk aizsargāt, to ir grūtāk viltot. Vēl Latvijā joprojām ir dzīvas padomju laiku viltošanas tradīcijas, aparatūra un speciālisti.
Savukārt, runājot par rokrakstu un parakstu viltošanu, speciālists stāsta, ka bieži nākas saskarties ar neīstiem testamentiem, finanšu dokumentiem un dažādiem krāpnieciskiem papīriem.
Lai noteiktu, ka rakstītais ir viltojums, parasti nepietiek ar vienu burtu vai ķeburu. Vajadzīgs garāks teksts.
Viltojumu atklāj pēc daudz un dažādām pazīmēm, piemēram, rakstītā stingruma un burtu savienošanas veida.
Kopā ar ēnām apmeklējām arī vairākas citas Kriminālistikas pārvaldes nodaļas. Par tajās redzēto ziņosim pavisam drīz.
