Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini liecina, ka skolēni nedēļā mācībām velta vidēji 53 stundas laika, kas ir vairāk, nekā darbam vidēji velta pieaugušais, trešdien tikšanās laikā ar Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) padomi teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Viņš norādīja, ka aprēķinos iekļauts laiks, ko skolēns vidēji pavada mācību stundās, kā arī laiks, kuru skolēns velta ārpusstundu aktivitātēm, kas saistītas ar mācību procesu. Līdzīgi ir ar skolotājiem, arī viņiem darbam jāvelta daudzas stundas, līdz ar to skolēni un skolotāji pārstrādājas, paskaidroja Ķīlis.
«Es kā ministrs neesmu gatavs pieciest to, ka skolēni un skolotāji pārstrādājas,
tāpēc jāizveido detalizēts izmaiņu plāns,» uzsvēra ministrs.Saistībā ar to, ka gaidāmajām izmaiņām jāparedz zināmi līdzekļi, IZM līdz jūnijam, sadarbojoties ar visām iesaistītajām pusēm, apņēmusies izstrādāt detalizētu plānu, lai jau uz nākamā gada budžeta veidošanas laiku varētu tajā tās iekļaut.
Pamatojot reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā un zinātnē, Ķīlis atgādināja, ka jau iepriekš secināts, ka vairākas mācību programmas dublējas, tāpēc šī situācija jāuzlabo.
Ministrs bija kritisks arī par situāciju zinātnes jomā. «Latvijai nav milzīgu panākumu zinātnes jomā, ir dažādi projekti, taču nevienā no tiem tā nav vadošā,» paziņoja Ķīlis un norādīja, ka arī nākotnē Latvijā būs jākonkurē par Eiropas fondu finansējumu. Tāpēc, lai to varētu pēc iespējas veiksmīgāk darīt, esošā sistēma ir jāizvērtē, jāvienojas par izmaiņām un tās jāīsteno.
Tikšanās laikā LIZDA padome arī pauda satraukumu par to, kas nākotnē varētu notikt ar mazākajām skolām, jo ar pašreizējo finansēšanas modeli mazajām skolām trūkst līdzekļu. Savukārt ministrs uzsvēra, ka, neskatoties uz to, kāds būs mazo skolu finansēšanas modelis, tās bez atbalsta nespēs patstāvīgi darboties.
«Neatkarīgi no tā, kāds būs finansēšanas modelis, skolas ar mazu skolēnu skaitu bez speciāla atbalsta nebūs spējīgas ilgstoši darboties, tāpēc jādomā, kā tās pabalstīt,»
teica Ķīlis.Viņš paskaidroja, ka mazo skolu jautājums nav tikai IZM jautājums un tas jārisina sadarbībā ar pašvaldībām un citām iesaistītajām institūcijām.
Iepriekš ministrs paziņojis, ka viena no reformām ir mazo skolu programma, kas paredz izstrādāt modeļus mazo skolu (bērnu skaits 50‒100) funkciju paplašināšanai, tās veidojot par daudzfunkcionāliem centriem. Paredzēts izveidot arī katras skolas tālākās attīstības plānu, ņemot vērā demogrāfiskos scenārijus.
Samērā ilgu laiku no tikšanās LIZDA padome ar Ķīli veltīja sarunai par turpmāko iespējamo sadarbību. Ķīlis pavēstīja, ka līdzšinējā sadarbība viņu neapmierina un viņš no LIZDA gaida aktīvāku dalību plānotu reformu īstenošanā, tostarp priekšlikumus par nepieciešamajām reformām.
«Jāatrod kopsaucējs, gribētu dzirdēt jūsu viedokļus, kā arī konkrētus priekšlikumus par reformām, lai strukturētā formā varētu vienoties par darba uzdevumiem,» teica Ķīlis.
LIZDA padome pauda gatavību izmaiņu tapšanā iesaistīties aktīvāk, taču vienlaikus atzina – lai sniegtu savu priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām, tai trūkstot informācijas.
Ķīlis LIZDA padomei piedāvāja tikties aptuveni reizi mēnesī, lai diskutētu par reformām, kā arī uzklausītu padomes priekšlikumus. Vairāki LIZDA pārstāvji jau iesaistījušies darba grupās, kuras izstrādā reformu plānu, paredzēts, ka tās ar savu redzējumu nāks klajā aprīlī, lai jau tālāk plānotās izmaiņas varētu apspriest plašāka sabiedrības daļa.
LIZDA padome ar Ķīli tikās pirmo reizi, iepriekš Ķīlis bija ticies ar LIZDA priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško.
Bez plānotajām reformām izglītības jomā Ķīlis jau ķēries klāt ministrijas reorganizācijai. Ķīļa biroja izstrādātais reorganizācijas plāns varētu stāties spēkā no 1.aprīļa. Ķīlis iecerējis arī mainīt skolu finansēšanas modeli, ieviešot valsts galvojumu jeb vaučeru sistēmu.
