Nomainīt iecirkni piedāvā 25 dienas pirms balsošanas

Iesniedzēji no Zatlera reformu partijas un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) norāda, ka ar vēlētāju reģistra atjaunošanu Saeimas vēlēšanām būtu tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās, kad balsošana norisinās vēlēšanu iecirknī, kas ir piesaistīts deklarētajai dzīves vietai.

Vēlētājs varēs nomainīt vēlēšanu iecirkni, ja konkrētos likumā paredzētajos gadījumos ne vēlāk kā 25 dienas pirms vēlēšanām iesniegs vai nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, jebkurai pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei.

«Vēlētāju reģistra likuma» grozījumu galvenais mērķis esot nodrošināt Satversmē noteikto vēlētāju vienlīdzības principu. Satversmes 7.pants nosaka: «Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.» Lai pilnībā tiktu nodrošināts šis Satversmē ierakstītais princips, esot nepieciešama vienota vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem.

Mazināšot krāpšanos

Izmaiņu autori apgalvo, ka reģistra atjaunošana samazinātu krāpšanās iespējas - ar esošo kārtību, ja vēlēšanu iecirkņa darbinieks neatzīmē nobalsošanas faktu pasē, vēlētājs var balsot atkārtoti. Šis esot ļoti būtisks apsvērums vēlētāju reģistra atjaunošanai Saeimas vēlēšanās, jo, ja notiek šāda veida pārkāpums, nav praktiski iespējams precizēt visus iecirkņus, kuros pārkāpums noticis. Ar vēlētāju reģistra kārtību apšaubītie iecirkņi būtu zināmi, to rezultāti pārbaudāmi un, ja nepieciešams, vēlēšanas atkārtojamas tikai šajos iecirkņos.

Politiķi skaidro, ka vēlētāju reģistrs nodrošinātu to, ka netiktu pārvietoti vēlētāji no viena vēlēšanu apgabala uz otru, kas varētu būt izdevīgi konkrētiem deputātu kandidātiem. Piemēram, dažu simtu pārvietotu vēlētāju plusi un kandidātu svītrojumi varot nopietni ietekmēt kandidātu izredzes nokļūt Saeimā.

Citās valstīs citu kārtību nemaz nepazīstot

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un arī daudzviet pasaulē vēlētāju reģistra izmantošana vēlēšanās ir pašsaprotama, jo šajās valstīs vēlētāji citu vēlētāju reģistrācijas kārtību nepazīst, apgalvo grozījumu pieteicēji. Arī EP vēlēšanās visās ES dalībvalstīs tiek lietots vēlētāju reģistrs.

Vienlaikus reģistrs nodrošināšot «efektīvu informācijas apmaiņu», lai neierobežotu vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā un iespējas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī vai vēlēšanu dienā atrodoties ārvalstīs.

Jaunā sistēma ļaus balsot bez pases

Reģistra atjaunošana ļaušot balsot cilvēkiem, kuriem pase vēlēšanu dienā nav pieejama. Ar vēlētāju reģistru vēlēšanas būtu patiesi aizklātas, un vēlētājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām, apgalvo izmaiņu autori. Par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pasēs vairs nebūtu atzīmes, ko pret balsotājiem varot «izmantot ietekmīgas personas - darba devēji, partiju vadības, kreditori un citi, kas nostājušās pret piedalīšanos vēlēšanās».

Vēlētāju reģistrs atvieglošot balsošanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs. Šobrīd, lai ārvalstīs esošie pilsoņi piedalītos Saeimas vēlēšanās, viņiem ir jānosūta sava pase ierakstītā vēstulē vai ar kurjeru uz vēstniecību vienreiz, lai pieprasītu vēlēšanu materiālus, un pēc tam otrreiz, lai nodotu savu balsi un balsošanas faktu varētu atzīmēt viņu pasēs, kas ir sarežģīti, turklāt pase var ceļā pazust. Izmaiņu autori gan nepiemin, ka arī ārvalstīs ir iespējams nobalsot vēlēšanu iecirkņos.