«Vienotības» deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka referenduma ierosināšanai nepieciešamajam parakstu slieksnim jābūt 100 000 parakstu apmērā, piektdien raksta «Diena».
Pašlaik vajadzīgi 10 tūkstoši parakstu
Pašlaik noteikts, ka desmit tūkstoši pilsoņu var vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā, kurai pēc tam jārīko parakstu vākšana.
Avīze «Diena» aptaujājusi deputātus, ko darīt pēc tautas nobalsošanas par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusu krievu valodai, un «Vienotības» deputāti pauduši, ka ir jādomā, kā mazināt provokatoru iespējas.
Deputāti uzskata, ka ir jāpārskata referenduma ierosināšanai nepieciešamais parakstu slieksnis, kas tagad ir 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu. Pēc Latkovska domām, tie varētu būt 100 000 parakstu. Viņš teica, ka ir jāsagaida Satversmes tiesas atzinums un pēc tam jāveic grozījumi pamatlikumā, lai vairs nebūtu iespējams referendumā vērsties pret valsts pamatprincipiem.
Aicināja sasaukt tautas forumu bez politiķiem
«Saskaņas centra» Saeimas deputāti Ņikita Ņikiforovs un Valērijs Agešins savukārt aicināja sasaukt tautas forumu bez politiķiem. Agešins atzina, ka vēlme atbalstīt krievu valodu kā otru valsts valodu būšot nelielai daļai pilsoņu, kuri referendumā balsos par Satversmes grozījumiem. Tos atbalstīšot arī tie, kurus aizskārusi politiskās elites retorika, lietojot tādus apzīmējumus kā «Maskavas pakalpiņi» vai «Kremļa spalvainā roka».
Par krievu valodu balsošot arī tie, kuri vēlas oficiāli svinēt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, kurus uzkurinājusi parakstu vākšana par pāreju uz izglītību latviešu valodā vai kuri nevar vērsties pašvaldībās savā dzimtajā valodā. «Saskaņas centra» neuzaicināšana valdībā bija pēdējais Agešina minētais iemesls, norāda «Diena».
Visi uz referendumu!
Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Arī portāls TVNET aicina visus lasītājus doties rīt uz referendumu, lai aizstāvētu latviešu valodas statusu Latvijā.
