Šodien pirmajā darba grupas sēdē, kurās vērtē iespējas novērst nepamatoti ilgstošu darba nespējas lapu izsniegšanu, tika uzsvērts, ka patlaban slimības lapa tiek izmantotas arī sociālo problēmu risināšanai, gadījumos, kad ir konflikts ar darba devēju, vai arī bezdarba gadījumā, līdz ar to darba nespējas ne vienmēr tiek izmantotas godprātīgi.

Tāpat plānots izvērtēt iespējas sasaistīt darba nespēju lapu ar noteiktām diagnozēm, nosakot ārstēšanas ilgumu. Tiks vērtēta iespēja stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanu.

Izvērtējot citu valstu pieredzi, darba grupa vērtēs, ko varētu pārņemt arī Latvija attiecībā uz slimības pabalstu apmaksas kārtību, maksimālo ārstēšanas ilgumu, izsniegšanas kārtību.

Nākamā darba grupas sēde notiks 1.martā.

Kā ziņots, darba grupai līdz 2.aprīlim jāizvērtē iespēja izsniegt darba nespējas lapu atbilstoši slimību diagnožu grupām, nosakot maksimālo ārstēšanās ilgumu, kā arī iespēja pagarināt apmaksāto dienu skaitu personai, kas kopj slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem, kuri slimo ar noteiktām diagnozēm, un arī iesniegt VM priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.

Veselības ministre Ingrīda Circene  iepriekš teica, ka Latvijā varētu pāriet uz sistēmu, kur katrai saslimšanai ir noteikts maksimāls ārstēšanas ilgums un kopumā slimības pabalsts tiek maksāts ne ilgāk kā četrus mēnešus. Savukārt atsevišķos gadījumos ārstu konsīlijs varētu lemt par to, lai tas laiks tiktu pagarināts.

Pagājušajā gadā slimības pabalstiem tika izlietots vairāk līdzekļu nekā bezdarbnieku pabalstiem - 2011.gadā izdevumi bezdarbnieku pabalstiem bija 43,7 miljoni latu, bet slimības pabalsta izmaksai bija nepieciešami 53,3 miljoni latu, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Šogad plānots ietaupīt trīs miljonus latu slimības pabalstos ar pārejošas darbnespējas regulējošo normatīvo aktu un darbnespējas lapu izsniegšanas procesa pārskatīšanu, pilnveidojot kontroli par slimības lapu izsniegšanu.