Cilvēki zina, kā balsot

Iecirkņa darbinieki pastāstīja, ka pagaidām lielas problēmas nav novērotas un cilvēki pārsvarā zina, kā balsot. Tiesa gan - dažiem radušies jautājumi par balsošanas procedūru.

Kā novēroja aģentūra, pie iecirkņa cilvēkiem, kas devās uz balsošanu, pienāca kāds vecāks kungs un krievu valodā jautāja, par ko notiek balsošana un vai tur var piedalīties katrs, kas to vēlas. Kad viņam pastāstīja, ka balsot var tikai pilsoņi, viņš apvainojās un aizgāja.

Balsot nāk dažāda gadagājuma cilvēki, gan latviski, gan krieviski runājoši. Citi sola balsot pret, bet citi par.

Vēstniecībā Londonā milzīga balsotāju aktivitāte

Latvijas vēstniecībā Londonā iekārtotajā vēlēšanu iecirknī ir milzīga balsotāju aktivitāte, un rindā jāstāv aptuveni stundu, pastāstīja aculiecinieki un vēstniecības darbinieki.

Iecirkņa darbiniece Solveiga Latkovska pastāstīja, ka līdz plkst.14 bija nobalsojuši jau vairāk nekā 1600 cilvēku, sasniedzot rekordlielu skaitu. Salīdzinājumam ‒ 11.Saeimas vēlēšanās kopumā piedalījās vien 1400 vēlētāju.

«Tik daudz cilvēku nav bijis līdz šim ne vēlēšanās, ne referendumos,» atzina Latkovska. «Mēs negaidījām, ka būs tik liela aktivitāte.» Viņa apliecināja, ka ārpus vē stniecības izveidojusies gara rinda, tajā jāstāv no 40 minūtēm līdz stundai.

Jāpavairo pat balsošanas zīmes

Lielās balsotāju aktivitātes dēļ būs jāpavairo balsošanas zīmes, minēja Latkovska. Incidentu nav.

Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais aģentūrai BNS tik lielu pilsoņu aktivitāti izskaidroja ar to, ka cilvēkiem šis jautājums tiešām ir ļoti svarīgs. Cilvēki ir pārliecināti par savu izvēli, un cilvēki zina, kā balsot.

«Balso gan par, gan pret. Vēstniecībā skan gan krievu, gan latviešu valoda,» teica Stiprais.

Uz ielas jāgaida vismaz pusstundu

Aculiecinieki  norādīja, ka rindā stāv vairāki simti cilvēku. Uz ielas jāstāv vairāk nekā pusstundu. Balsotāji gan projām neiet, bet mierīgi stāv rindā un gaida iespēju nobalsot referendumā.

«Vēstniecība atrodas kvartāla vidū, un rinda stāv līdz stūrim, iesniedzas nākamajā kvartālā un apvijas vēl ap nākamā kvartāla stūri,» aģentūrai BNS sacīja balsotāja Kristīne Erta, kura rindā pie vēstniecības stāvēja 50 minūšu. Tagad rinda ir pastiepusies vēl garāka.

Balsošana notiek mierīgi, un nekādi incidenti nav novēroti, tomēr rinda nesamazinās, jo arvien turpina nākt klāt jauni balsotgribētāji, bet vēstniecībā ir tikai divas balsošanas kabīnes un cilvēkus apkalpo četri vai pieci darbinieki, teica Erta.

Dublinā referendumā rekordliels balsotāju skaits

Latvijas vēstniecībā Īrijā, Dublinā, referendumā par divvalodību Latvijā līdz pusdienas laikam ir piedalījies rekordliels pilsoņu skaits, un pašlaik rinda stiepjas pat uz ielas.

Iecirkņa vadītāja Vija Buša pastāstīja, ka līdz plkst.12 bija nobalsojuši jau 740 pilsoņu, kas ir rekordliela aktivitāte un pārsniedz 11.Saeimas vēlēšanās piedalījušos kopskaitu Dublinā.

«Rinda ir ne tikai vēstniecības pagalmā, bet arī uz ielas. Īri varētu brīnīties, ko mēs šeit darām,» teica Buša. «To var izskaidrot ar to, ka labi nāca informācija no Latvijas. Cilvēki pirms tautas nobalsošanas jau visu laiku interesējās,» viņa norādīja.

Vienlaikus viņa atzina, ka vēstniecībai tas ir pārsteigums, ka tomēr tik daudz pilsoņu ierodas balsot.

Vēstniecībai ir atsūtītas 1300 balsošanas zīmes, un Buša pieļāva, ka ar to varētu nepietikt, taču problēmas tas neradīs, jo vēstniecībā ir iespēja tās uz vietas pavairot.

Buša sacīja, ka balsotāji ir labi informēti un zina, kā balsot.

Savukārt Limerikā, Īrijā, izveidotajā iecirknī referendumā ieradusies nobalsot arī trīnīšu ģimene, pavēstīja iecirkņa pārstāvis Indulis Antsons.

Viņš teica, ka referendumā rīta pusē piedalījušies arī Evita un Alvis Šmiti, kuru ģimenē pērn piedzima trīnītes ‒ Lilija, Jasmīna un Dēzija.

Līdz plkst. 12 Limerikā bija nobalsojuši aptuveni 200 cilvēku, kas uzskatāma par lielu aktivitāti. «Mēs esam maza pilsētiņa, un cilvēki ierodas no simts kilometru attāluma,» minēja Antsons.

Pašlaik iecirknī izveidojusies apmēram 20 cilvēku rinda.

Viņš pastāstīja, ka cilvēki uz iecirkni nāk pārliecināti un saprot, kā balsot. Viņš atzina, ka šajā apkārtnē ir arī daudz krievvalodīgo. Iecirknī cilvēki pārrunājot, kādēļ šāds referendums notiek.

Šogad pirmo reizi iecirknis izveidots arī Korkā, kas ir otra lielākā Īrijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Iecirkņa pārstāve Anita Litauniece  informēja, ka līdz pusdienas laikam nobalsojuši aptuveni 70 cilvēku un telpa ir pilna. Viņai bija grūti pateikt, cik Latvijas valstspiederīgo dzīvo šajā apkārtnē, taču iecirknim atsūtītas 400 balsošanas zīmes.

Arī šeit pilsoņi ir informēti par referenduma būtību un savu izvēli izdara mērķtiecīgi. Esot arī tādi krievvalodīgie, kas demonstratīvi turpat uz reģistrācijas galda balsošanas zīmē ievelk krustiņu pie atbildes «Par», tādējādi atbalstot divvalodību Latvijā.

Tomēr atmosfēra iecirknī esot ļoti jauka, un cilvēki pēc balsošanas nesteidz doties prom, bet aprunājas.

Īrijā izvietoti trīs iecirkņi ‒ Dublinā, Limerikā un Korkā.

Frankfurtē Vēlēšanu komisijai nācies kopēt vēlēšanu zīmes

Vēlētāju lielās aktivitātes dēļ Frankfurtes Vēlēšanu komisijai nācies kopēt vēlēšanu zīmes, informēja organizācijas «Latviešu kopība Vācijā» valdes priekšsēdis Nīls Ebdens.

Frankfurtē līdz plkst.14.30 pēc Vācijas laika ir nobalsojis 231 pilsonis.

«Ja salīdzina ar 11.Saeimas vēlēšanām, kad Frankfurtē pa visu dienu nobalsoja tikai 103 personas, tas ir liels pieaugums. Frankfurtes iecirknim bija tikai 200 balsošanas zīmes. Tās beidzās plkst.13.41. Sazinoties ar vēstniecību un Ārlietu ministriju, dabūjām atļauju zīmes kopēt. Kopētajām zīmēm otrā pusē uzspiests zīmogs, tāpat kā oriģinālām,» stāstīja Ebdens.

Viena dāma Frankfurtes vēlēšanu iecirknī vēlējusies nobalsot arī ar vīra pasi un viņa pilnvaru, kas, protams, nav atļauts.

Minhenes vēlēšanu iecirknī ir nobalsojuši vairāk nekā 300 vēlētāju, Diseldorfā - nepilni 300. Visur vēlēšanas noritējušas bez īpašiem starpgadījumiem, informē Ebdens.

Aktivitāte augstāka nekā par Saeimas atlaišanu

Balsotāju aktivitāte šodien notiekošajā referendumā pagaidām ir augstāka nekā pērn notikušajā referendumā par Saeimas atlaišanu, Pirmās stundas laikā pēc iecirkņa atvēršanas Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 25 500 balsotāju jeb 1,66% no kopējā balstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. Savukārt pērnā gada 23.jūlijā referenduma pirmajā stundā bija nobalsojuši vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju jeb 1,37% no visiem balsstiesīgajiem.