Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien referendumā nobalsojis par krievu valodu kā otro valsts valodu, lai tā norādītu uz pastāvošajām problēmām integrācijas politikā
Ušakovs apliecināja, ka svarīgākais ir jautājums, ko darīt pēc referenduma, un katram politiķim un politiskajam spēkam tas būtu jāapzinās un jāvirzās uz savstarpēju dialoga meklēšanu.
Šis ceļš būšot ejams maziem solīšiem, un, piemēram, Rīgas pašvaldība novirzīšot vēl lielākus līdzekļus latviešu valodas apguvei galvaspilsētas iedzīvotājiem, norādīja Ušakovs. Viņš ir arī pārliecināts, ka politiķiem jāvienojas par līdzšinējas retorikas maiņu, lai vēl vairāk nesaasinātu attiecības sabiedrībā.
Ušakovs norādīja, ka šis referendums nav par valodu vai kādu punktu Satversmē, jo daudziem no tiem, kas šodien nobalsos «par», pilnībā pietiek ar vienu valsts valodu, bet šādi viņi vēlas norādīt uz tām problēmām politikā, kas bijušas pēdējos 20 gadus.
«Šis referendums nav provokācija, bet gan apliecinājums tam, ka ir problēmas,» sacīja Ušakovs. Pēc referenduma iespējami divi ceļi - vai nu viss paliek kā bijis un valdošie politiķi pateiks, ka vairākums ir nobalsojis «pret», vai arī visi kopā tomēr sapratīs, ka ir problēmas un vienosies, piemēram, par atsevišķiem tabu - «fašisti» vai «komunisti», kurus tomēr nevajadzētu izmantot politiskajā retorikā.
Tieši no politiķu retorikas maiņas iespējama arī turpmāka sabiedrības viedokļa un noskaņojuma maiņa, ir pārliecināts Ušakovs.
Līdz plkst.16 Latvijā kopumā referendumā nobalsojis gandrīz 51% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Rīgā nobalsoja 101 140 vēlētāju jeb 24,75%,Vidzemē - 121 137 jeb 29,6%, Latgalē - 62 158 jeb 26,33%, Kurzemē - 62 313 jeb 30,45%, savukārt Zemgalē - 67 619 vēlētāji jeb 29,14% no kopējā vēlētāju skaita.
