Referendumā par Satversmes grozījumiem, kas krievu valodai noteiktu otras valsts valodas statusu, Rīgā 37,98% vēlētāju nobalsoja par, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie rezultāti.
Par grozījumiem Satversmē nobalsoja 119 621 vēlētājs.
Pret grozījumiem nobalsoja 193 976 vēlētāji, kas ir 61,59% no nobalsojušajiem Rīgā.
No 314 961 biļetena 1364 jeb 0,43% bija sabojāti.
Kopumā Rīgā darbojās 158 iecirkņi.
Vidzemē 88% pret otru valsts valodu
Referendumā par Satversmes grozījumiem, kas krievu valodai noteiktu otras valsts valodas statusu, Vidzemē 87,98% vēlētāju nobalsoja pret.
Vismazāk pret otru valsts valodu nobalsoja Olaines novadā - 58,01% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tālāk seko Salaspils novads ar 61,85% balsotāju pret un Jūrmala ar 66,78% balsotāju pret.
Savukārt visvairāk balsstiesīgo iedzīvotāju pret grozījumiem Satversmē bija Pārgaujas novadā - 99,26%, Raunas novadā - 98,66%, Rūjienas novadā - 98,65%, Lubānas novadā - 98,56%, Krimuldas novadā - 98,46%, Alojas novadā - 98,31%, Smiltenes novadā - 98,23%, kā arī Ērgļu novadā - 98,17%.
Pret grozījumiem Satversmē Vidzemē nobalsoja 262 643 vēlētāji. Par grozījumiem nobalsoja 35 164 vēlētāji, kas ir 11,78% no nobalsojušajiem Vidzemē.
No 298 513 biļeteniem, 706 jeb 0,24% bija sabojāti.
Kopumā Vidzemē darbojās 264 iecirkņi.
Kurzemē 91,37% «pret»
Kurzemē «pret» grozījumiem Satversmē balsojušo īpatsvars bijis vēl lielāks - 91,37 procenti. Šādu pārliecību pauduši 132 708 balsotāju. «Par» bijuši vien 12 282 jeb 8,46% no referenduma dalībniekiem.
Jau ziņots, ka Latvijas pilsoņi šodienas referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.
Šodien referendumā piedalījās vairāk nekā 70% no kopējā reģistrētā vēlētāju skaita, savukārt Rīgā izvēli izdarīja 77,11% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
