Nav piepildījušās referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu iniciatora Vladimira Lindermana cerības, ka «par» balsotāju skaits sasniegs 300 000, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskā informācija.
CVK apkopotie dati par 1012 no 1035 iecirkņiem liecina, ka «par» krievu valodu kā otro valsts valodu nobalsojis 270 101 cilvēks jeb 24,89% no balsotājiem.
Atlikušajos 23 vēlēšanu iecirkņos, kas atrodas ārvalstīs, nebūs iespējams «savākt» vēl 29 899 «par» balsis, lai sasniegtu simbolisko 300 000 balsu atzīmi.
Referendumā «pret» ir nobalsojuši 811 643 pilsoņi jeb 74,79% no balstiesīgajiem. 3500 jeb 0,32% no visiem biļeteniem ir atzīti kā nederīgi.
Kā ziņots, Lindermans cerēja uz 300 000 balsotāju «par» un solīja cīņu turpināt ar jaunām akcijām.
Lindermans 18.februārī sacīja, ka valodas jautājums ir «ļoti ass» un to apliecinot arī augstā iedzīvotāju aktivitāte, - cilvēki šodien balsojot gan par, gan pret. Viņam cilvēki arī ziņojot, ka liela aktivitāte šodien vērojama arī Latgalē.
Esot skaidrs, ka «pret» būs vairāk un tas bijis skaidrs jau pašā sākumā, tomēr referenduma iniciatoru interesējot, lai krievvalodīgie beidzot apzinātos, cik viņu ir daudz, un Lindermans cer, ka šodien «par» nobalsos līdz 300 000 cilvēki. Tad viņš uzskatītu, ka sākotnējie mērķi ir sasniegti.
Lindermans arī apliecināja, ka cīņa par vienādām tiesībām turpināsies. Par konkrētiem plāniem pagaidām runāt esot pāragri, tomēr skaidrs, ka referenduma dati «tiks rādīti Eiropai», jo, ja Daugavpilī puse būs nobalsojusi par krievu valodu kā otro valsts valodu, būs ļoti grūti paskaidrot, kāpēc krievu valodai šajā pilsētā nav nekāda statusa, norādīja aktīvists.
Viņš arī sola, ka cīņa līdz vienādu tiesību panākšanai tiks turpināta arī Latvijā, jo tikšot rīkotas demonstrācijas un citas aktivitātes.
