Pret divvalodību vairāk nekā 99% nobalsojuši Pārgaujas, Alsungas, Dundagas un Nīcas novadā.
- Latvijā nebūs otras valsts valodas 18. februāris, 2012
- Latgalieši referendumā bijuši krietni aktīvāki nekā iepriekš 19. februāris, 2012
- Ārvalstu mediji: divvalodības iecere Latvijā cieš sakāvi 19. februāris, 2012
Pret divvalodību Latvijā vairāk nekā 99% balsstiesīgo nobalsojuši Pārgaujas, Alsungas, Dundagas un Nīcas novadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Pārgaujas novadā pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, nobalsoja 99,26% vēlētāju ‒ par bija 18, pret 2535. Alsungas novadā pret divvalodību nobalsoja 99,23% (5 pret 905), Dundagas ‒ 99,12% (18 pret 2589), Nīcas ‒ 99,03% (16 pret 940).
Pret divvalodību vairāk nekā 95% balsstiesīgo nobalsoja arī Baldones, Talsu, Kandavas, Jaunpils, Rucavas, Rojas, Pāvilostas, Viesītes, Vecumnieku, Skrīveru, Neretas, Jēkabpils, Jaunjelgavas, Tērvetes, Engures, Auces, Aknīstes, Ventspils, Vaiņodes, Skrundas, Saldus, Priekules, Kuldīgas, Grobiņas, Durbes, Aizputes, Vecpiebalgas, Varakļānu, Smiltenes, Sējas, Salacgrīvas, Rūjienas, Raunas, Naukšēnu, Mazsalacas, Mālpils, Madonas, Lubānas, Limbažu, Līgatnes, Krimuldas, Jaunpiebalgas, Ērgļu, Cesvaines, Beverīnas, Apes, Amatas, Alojas novadā.
Lai gan Latgalē vienīgajā divvalodības atbalstītāju bija vairāk nekā pretinieku, arī šajā reģionā ir bijuši vairāki novadi, kuros ir izteikts atbalsts latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodā, proti, Rugāju novadā pret divvalodību bija 94%, bet Vārkavas ‒ teju 93% balsstiesīgo.
