Apskatām iespaidīgu ieroču kolekciju

Pēc sarunām par viltoto naudu policijas darbinieki ļauj apskatīt salīdzināšanas un izpētes vajadzībām izveidoto ieroču kolekciju. Tā ir ļoti plaša – vairāki simti eksemplāru. Visjaunāko un modernāko to vidū gan nav.

Ieroču glabātavā atrodas gan teju metru garās Otrā pasaules kara šautenes, gan mūsdienu pistoles, kuru garums ir tikai viens sprīdis.

Ieraugot tik mazu šaujamo, viena no meitenēm, kura policijā ieradusies ekskursijā, jautā, vai ar to var nogalināt.

Ieroču eksperta atbilde skan pārliecinoši: «Protams, ar jebkuru ieroci var nogalināt. Ierocis, liels vai mazs, jau tam ir izgatavots – lai nogalinātu dzīvnieku vai cilvēku.»

Daļa šo ieroču izmantoti, lai nogalinātu.

Pārsvarā ar tiem nogalināti citi cilvēki, bet dažreiz arī pats šāvējs.

Taču citi ieroči iegūti no cilvēkiem, kuri tos vienkārši nelikumīgi glabājuši.

Eksperts mūs iepazīstina ar vairākstobru ložmetējiem, aviācijas lielgabalu un arbaletu kolekciju. Tāpat varam iejusties samuraju ārā un paturēt viņu zobenus, kas gan tapuši mūsdienās.

Drīkst aptaustīt arī īstu čekistu lietussargu.

Klausoties ieroču ekspertu stāstījumā, meitenes interesējas, no cik gadiem un kā var iegūt ieroču nēsāšanas atļauju.

Policijā sakrāta arī ievērojama ūdens pīpju kolekcija. Īpaša interese par tām esot skolēniem, kuri Kriminālistikas pārvaldi apmeklē ekskursijās. Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Kuri ir populārākie ieroči mūsdienu Latvijā? Tās esot gāzes pistoles, ko var salīdzinoši viegli un lēti pārtaisīt. Paštaisītie ieroči esot visdažādākās kvalitātes – no pavisam primitīviem līdz īpaši «advancētiem».

Ieroču eksperti arī ļauj meitenēm ieskatīties vienā no saviem darba instrumentiem – mikroskopā, lai salīdzinātu, vai abas viņu dotās lodes ir izšautas no viena ieroča. Bez pieredzes tas izrādās visai grūts uzdevums. Dažos gadījumos eksperti secinājumus varot izdarīt jau pēc pāris minūtēm, bet sarežģītākās situācijās vajadzīgas nedēļas.

Iepazīstina ar narkotiku ekspertu darbu

Tālāk dodamies uz narkotisko vielu ekspertīzes nodaļu. Tās darbinieki stāsta, ka patlaban Latvijā popularitātes kritumu piedzīvo kaņepes, taču arvien lielākā cieņā ir sintētiskie preparāti, tā saucamās legālās narkotikas.

Pagaidām popularitāti nezaudē arī metamfetamīns un heroīns. Kokaīns gan sastopams salīdzinoši reti, kādreiz bijis vairāk.

Bieži vien apģērbs kļūst par narkotiku transportētāju. Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Ļoti interesanta ir tā saucamā cietumnieku ekspozīcija. Tajā policijas darbinieki apkopojuši dažādus priekšmetus, ar kuru palīdzību cietumniekiem mēģināts nogādāt narkotikas. Šajā brīdī saprotam, ka cilvēku iztēlei robežu nav.

Redzams, ka narkotikas cietumos mēģināts ienest ne tikai ievārījuma un medus burciņās, bet arī ziepēs, šampūnos, mazgāšanas līdzekļos, dezodorantos, zobu pastās, krājkasītēs un citās sadzīves lietās. Ļoti populāras šim mērķim ir bārdas putu otas.

Narkotiku pārvietošanai noder arī piesūcināts apģērbs.

Reiz kāds treniņbikšu striķītis bijis tik ļoti piesūcināts, ka nav varēts pat salocīt.

Bieži narkotikas tiek iešūtas arī apģērba vīlēs vai iestrādātas apavu zolēs, bikšu siksnās.

Cietumniekiem nes tenisa bumbiņas...

Narkotikas mēdz atrast arī grāmatās un žurnālos. Reiz narkotikas bija ievietotas no ģipša un skārda veidotā kolas bundžiņā. Lai arī skārdenes svars ar visu ģipsi bijis tieši tāds pats kā oriģinālā dzēriena iepakojumam, tomēr izgatavotāji nebija iedomājušies, ka svars mainīsies, ielejot šķidrumu un vidū paslēptajā kapsulā ievietojot narkotiskās vielas.

Dažkārt narkotikas cietumā mēģina ienest īpaši aizdomīgos un pat smieklīgos veidos, piemēram, tenisa bumbiņās, kaut arī ieslodzījuma vietā nav tenisa kortu.

Policijā nokļūst visdažādākie narkotiku apjomi – sākot no šķipsniņām līdz vairākiem desmitiem maisu. Pēc izmeklēšanas un ekspertīzēm to visu iznīcina.

Reiz Kriminālistikas pārvalde saņēma 30 maisus ar slapju «zāli». Lai varētu konstatēt tās svaru un vērtību, nācās to turpat izžāvēt. Zaļa «zāle» esot ļoti smirdīga un varot izraisīt alerģijas.

Gada laikā alkohola ekspertīzes tiek veiktas aptuveni 1500 šķidrumiem. Viena ekspertīze var nozīmēt gan vienu, gan 600 pudeles alkohola. Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Noslēgumā mums ir iespēja viesoties arī pie nelegālā alkohola ekspertiem. Jau paverot šīs nodaļas durvis, nāsīs cērtas kandžas smaka. Te speciālisti ik dienas nosaka, kāds ir nelegālā šķidruma sastāvs, stiprums.

Ekspertīzes laikā darbiniekiem neviens no šķidrumiem nav jāgaršo, sastāvu nosaka speciāla aparatūra. Taču jau pēc smaržas un krāsas bieži vien pieredzes bagātie un zinošie ķīmiķi var prognozēt tā sastāvu.

Dažkārt nelegālā alkohola daudzums ir tik liels, ka laboratorijas ierobežotās platības dēļ ekspertiem nākas braukt uz noliktavām un strādāt tur. Darbinieces atminas gadījumus, kur atklātas 600 vai pat 900 pudeles nelegālā alkohola. Bijušas arī mucas.

Populārākā nelegālā dzira ir ar ūdeni atšķaidīts spirts.

Tāpat kā narkotikas, arī nelegālais alkohols vēlāk tiek iznīcināts. Analīzēm vajadzīgs tikai neliels daudzums šķidruma – līdz litram.