Pievienots R.Dzintara un citu politiķu komentārs

Piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt - katoļi - 15.augustā, ebreji - savos reliģiskajos svētkos, skaidroja ZRP pārstāve Daiga Holma.

ZRP norāda, ka tādējādi katram tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu. Tādējādi arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu, jo, piemēram, par minēto svētku dienu varētu vienoties, noslēdzot darba līgumu.

ZRP rosinās šo jautājumu skatīt nākamās pirmdienas, 27.februāra, Koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

Likums nosaka katram svētkus savā laikā

Jau šobrīd likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 1.pantā par svētku dienām ir noteikts, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.

ZRP norāda, ka šādā veidā valsts jau šobrīd ir izcēlusi šo svētku nozīmi, ņemot vērā ievērojamo Latvijā dzīvojošo pareizticīgo un vecticībnieku skaitu. Vienlaikus šī norma tomēr esot ļoti neskaidra un grūti piemērojama. Tādēļ nepieciešams risinājums, lai katrs cilvēks varētu pilntiesīgi svinēt sev nozīmīgus svētkus.

Šajā darba grupā varētu tikt izvērtēts arī Valsts prezidenta paustais atbalsts pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku noteikšanai par svētku dienu.

LASI TVNET: Prezidents pauž atbalstu pareizticīgo Ziemassvētkiem

Prezidents trešdien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski žurnālistiem teica, ka pareizticīgie Ziemassvētkus svin neatkarīgi no tā, ka pašlaik tā nav atzīta par valsts svētku dienu. Un viņš «tīri cilvēcīgi» atbalstītu šīs dienas padarīšanu par oficiālu svētku dienu. Taču par to lemt nav prezidenta, bet gan Saeimas kompetence, sacīja Bērziņš.

Iespējams noteikt par atzīmējamo dienu

Pareizticīgo Ziemassvētkus ir iespējams noteikt par atzīmējamo, nevis svētku dienu, kā to rosina «Saskaņas centrs» (SC), uzskata Dombrovskis.

Premjers intervijā «Radio 101» norādīja, ka par pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētku dienu tiek diskutēts ik gadu. Taču ir jāvērtē, kāda jaunai svētku dienai būtu ietekme uz valsts ekonomiku un budžetu. Premjers arī uzsvēra, ka Latvijas Darba devēju konfederācija nekad nav atbalstījusi jaunu svētku dienu radīšanu.

«Bet ir iespējami arī dažādi starprisinājumi, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par atzīmējamo dienu,» teica premjers.

Ieviestu Krievijas tradīcijas

«Vienotības» frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis teica, ka ir strikti pret šo iniciatīvu. Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir noteikti datumi, kuros visā valstī svin Ziemassvētkus, un tās arī ir brīvdienas. Savukārt padarīt 7.janvāri, pareizticīgo Ziemassvētku dienu, par brīvdienu nozīmētu sekot Krievijas tradīcijām.

«Ieviešot šajā dienā svētu dienu, mēs radītu pilnīgi neadekvātu tradīciju. Piemēram, Gruzijā pareizticīgajiem brīvdiena Ziemassvētkos ir tad, kad visā pasaulē, respektīvi, decembra beigās,» klāstīja Zaķis. Viņš norādīja, ka, ieviešot oficiālu svētku dienu 7.janvārī, «mēs ieviestu dominējošu Krievijas tradīciju».

Tāpat, šādi rīkojoties, rastos nevajadzīgs precedents, kas būtu piesaistīts gaisotnei pēc referenduma par divvalodību.

SC grib, lai Latvijā svin pareizticīgo Ziemassvētkus

Jau vēstīts, ka SC kārtējo reizi sagatavojis grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.

Dzintars: Latvijā brīvdienu vajadzētu noteikt 11.novembrī

Latvijā prioritāri jādomā par brīvdienas noteikšanu 11.novembrī, Lāčplēša dienā,  atzina nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.

Dzintars norādīja, ka ar šādu piedāvājumu VL-TB/LNNK oficiāli nāks klajā tuvākā vai tālākā nākotnē.

Runājot par Zatlera reformu partijas ierosinājumu grozīt Darba likumu, lai piedāvātu vienu īpašu brīvu dienu, kas varētu tikt izmantota pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem, VL-TB/LNNK līderis atzina, ka to vērtētu drīzāk pozitīvi, ja vien šīs papildu brīvdienas ieviešana neizslēgtu brīvdienas piešķiršanu 11.novembrī.

«Brīvdienu nevar būt bezgalīgi daudz, un prioritāri tai būtu jābūt 11.novembrī,» norādīja Dzintars.

Politiķi sola vērtēt šo ZRP  ierosinājumu

Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pagaidām kategoriski nenoraida un sola izvērtēt frakcijās Zatlera reformu partijas (ZRP) ierosinājumu grozīt Darba likumu, lai piedāvātu vienu īpašu brīvu dienu, kas varētu tikt izmantota pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem.

«Vienotības» preses sekretāre Laila Timrota atzina, ka šī ideja ir apspriežama un tā jāpārrunā frakcijā.

«Saskaņas centra» (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins izteicās, ka pret šo ieceri izturoties «neitrāli pozitīvi» un par to tiks diskutēts frakcijā.

Agešins gan norādīja, ka šī ideja neesot jauna - tā vērtēta iepriekšējās Saeimās un tikusi noraidīta. SC politiķis arī norādīja, ka Saeimai šā vai tā 1.martā būs jāvērtē SC ierosinājums veikt grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kas paredz noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.

Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka viņam pagaidām par šo ieceri neesot priekšstata un viedokli varētu paust pēc rūpīgas tās izvērtēšanas.