Likumprojekts «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē», kas paredz krievu valodu noteikt par otru valsts valodu Latvijā, tautas nobalsošanā nav pieņemts, šādus tautas nobalsošanas rezultātus šodien apstiprināja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). «Pret» grozījumiem Satversmē balsojuši 3/4 jeb absolūtais vairākums - 821 722 balsstiesīgo iedzīvotāju (74,8%).
Saskaņā ar CVK apkopotajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu ir nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% referenduma dalībnieku, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, kas piedalījās tautas nobalsošanā.
Tautas nobalsošanā balsotāju sarakstos bija ierakstīts 1 098 921 vēlētājs, tautas nobalsošanā tika saņemtas 1 098 593 derīgas balsošanas zīmes. No visām derīgajām zīmēm 3524 jeb 0,32 procenti balsošanas zīmju tika atzītas par nederīgām, jo tajās vēlētāji bija atzīmējuši vai nu abas atbildes «par» un «pret», vai nevienu no atbildēm.
Kopumā no balsstiesīgajiem «par» nobalsoja 17,69%, bet «pret» bija 53,19% balsstiesīgo. Ar nederīgām balsošanas zīmēm nobalsoja 0,23% balsstiesīgo.
Lai likumprojekts būtu atbalstīts, par to bija jānobalso vismaz 50% balsstiesīgo.
Referendumā tika rosināts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredzēja mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
LASI TVNET: Latgalē pārliecinoši par otru valsts valodu
Satversmes 21.pantā tika rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība «Dzimtā valoda», to skaidrojot kā pretreakciju nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) sāktajai parakstu vākšanai par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem «nacionālistu izlēcieniem».
VL-TB/LNNK iniciatīva referenduma rīkošanai nepieciešamo parakstu skaitu neieguva, tikmēr par Lindermana ierosinātajiem grozījumiem tika savākti 187 378 paraksti, kas Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) lika rīkot tautas nobalsošanu par šo jautājumu.
