Savukārt drīzāk negatīvu vai piesardzīgu viedokli pauž «Vienotība», Zatlera reformu partija (ZRP) un neatkarīgo deputātu grupa.

«Mēs to viennozīmīgi atbalstīsim,» apgalvoja ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Mūsu kopējais uzstādījums ir, ka cilvēkiem svētku nekad nav par daudz. Tā jau ir pārāk daudz sūras ikdienas.

Brīvdienas noteikšana 11.novembrī turklāt būtu saistīta ar vēsturiski ļoti nozīmīgu notikumu,» savu nostāju skaidroja Brigmanis.

SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs skaidroja, ka frakcijas viedokli nezinot, bet, ja šāda ideja tiks virzīta izskatīšanai, tad viņš aicinās savus kolēģus to atbalstīt. Politiķis arī nedomājot, ka kāds no SC deputātiem pret to iebildīšot.

«Kāpēc ne? Lāčplēša diena jau tiek svinēta tāpat, tā ir varoņu diena,» klāstīja Urbanovičs.

Latvijā ir pārāk maz svētku

Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) uzskata, ka patlaban Latvijā esot ļoti maz svētku dienu, kad cilvēki var būt kopā ar ģimenēm un draugiem, un viņš nedomā, ka uz visu jāskatās no ekonomikas viedokļa.

«Domāju, ka mēs vēl varētu kalendārā atļauties vēl vienu līdz divas dienas «sarkanas», lai būtu kā vidēji Eiropā,» izteicās Klementjevs, paužot izbrīnu, kāpēc tiekot atteikts noteikt kā brīvdienu 7.janvāri, kad pareizticīgie svin Ziemassvētkus. «Skaidrs, ka materiālie un ekonomiskie apsvērumi te nav galvenie.»

«Mēs nesakām nē. Tas nav pretrunā ar mūsu programmu, un mēs pret kaut ko neiebildīsim tikai tāpēc, ka tas nāk no VL-TB/LNNK frakcijas,» pauda SC politiķis, norādot, ka, nosakot kādu dienu par svētku dienu, noteikti arī jādomā, kādus pasākumus un kā rīkot šādā dienā.

Arī SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins pret šādu ieceri nebija noskaņots noraidoši. «Es uzskatu, ka Latvijā situācija ar svētku un atceres dienām nav īsti pieņemama. Svētku dienu ir par maz, salīdzinot ar sēru dienām. Latvijā vajag vairāk gaišo un svinamo dienu, protams, neaizmirstot par traģiskajiem notikumiem vēsturē. Jāvirzās uz pozitīvo pusi, tāpēc šis ir frakcijā apspriežams jautājums,» teica Agešins.

«Vienotībai» ideja nepatīk

«Vienotības» frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis savukārt pauda pretēju viedokli, apgalvojot, ka kalendārā jau tā esot ļoti daudz brīvdienu un jaunu noteikšana ļoti nopietni jāapsver.

«Ja brīvdienu būs vēl vairāk, tad cilvēki pelnīs mazāk naudas,» skaidroja politiķis.

Zaķis atzina, ka ir jātur augstā cieņā Latvijas vēsture un tie, kas cīnījušies par mūsu valsts brīvību, bet vai šajā dienā būtu jānosaka brīvdiena, vēl neesot līdz galam izsvērts.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite (ZRP) pauda uzskatu, ka ierosinājums par brīvdienu 11.novembrī esot atbildes reakcija uz aicinājumu noteikt kā brīvdienu 7.janvāri. Pēc viņas domām, šāds pretnostatījums neesot konstruktīvs un neveicina dialogu.

Bite atgādināja, ka ZRP jau ir izteikusi priekšlikumu noteikt vienu brīvdienu gadā, kuru iedzīvotājs varētu izvēlēties sev nozīmīgu svētku svinēšanai - kāds varētu izvēlēties 7.janvāri, kāds - 11.novembri vai citu datumu. Par šo ideju nākamnedēļ tiks spriests koalīcijā.

Brīvdienu noteikšanu nevajadzētu politizēt

Neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins uzsvēra, ka jautājumu par brīvdienu noteikšanu nevajadzētu politizēt un šis neesot labākais veids, kā virzīties uz priekšu pēc referenduma.

«Jādomā arī par ekonomiskajiem zaudējumiem - ko zaudēs tautsaimniecība, ja tiks noteikta vēl viena brīvdiena. Tāpat nav pareizi nostādīt pareizticīgo Ziemassvētkus pret Lāčplēša dienu. Lāčplēša diena ir nozīmīga, bet nevajag uz tās rēķina taisīt politiku,» teica deputāts.

Olšteins piebilda, ka šis ir viņa personīgais viedoklis un neatkarīgo deputātu grupā diez vai būšot dzelžaina kopēja nostāja šajā jautājumā - visticamāk, katrs balsos pēc savas pārliecības.

Kā ziņots, VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars iepriekš atzina, ka Latvijā prioritāri jādomā par brīvdienas noteikšanu 11.novembrī, Lāčplēša dienā.

Skatīt pievienoto video.