Internetā tiek vākti paraksti petīcijai Lielbritānijas Ārlietu ministrijai, kurā aicināts izbeigt Leģionāru piemiņas dienas gājienus Rīgā 16.martā.
Aicina parakstīt petīciju, lai izbeigtu 16.marta gājienus Rīgā (195)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kopš 1988.gada bijušie latviešu SS karavīri ik gadu 16.martā dodas gājienos Rīgā, lai pieminētu savus kritušos kolēģus, kurus viņi uzskata par kara varoņiem,» teikts petīcijā, kurā pausts, ka 16.marta pasākumi ar katru gadu vēršas plašumā un tagad tajos piedalās pat valsts amatpersonas.
Petīcijā atgādināts, ka pērn «NATO sirdī Rīgā» cieņu kritušajiem «Waffen SS» latviešu vienības karavīriem izrādīja vairāk nekā 2500 cilvēku, tostarp Latvijas politiķi, kā arī to, ka premjers Valdis Dombrovskis sacījis, ka, viņaprāt, 16.marts nav «kādas īpašas nozīmes» datums, bet šo dienu izmantojot radikāļi, lai «konfrontētu viens otru».
«Tomēr šī petīcija uzskata, ka Latvijai, starptautiskajai sabiedrībai, Lielbritānijas valdībai, Eiropas Savienībai (ES) un NATO skaidri jāpauž nosodījums nacistu pasākumam, jo »Waffen SS« veterāni netiek uzskatīti par likumīgiem varoņiem nevienā ES dalībvalstī, kuras statusu Latvija ieguva 2004.gadā,» lasāms petīcijā.
Petīcija publicēta vietnēs, kur var parakstīties Lielbritānijā dzīvojošie cilvēki un ārpus šīs valsts dzīvojošie.
Lielbritānijas valdības mājaslapā petīciju parakstījis 131 cilvēks, bet starptautiskā petīciju vietnē, kur petīcijas teksts ievietots arī krievu un vācu valodā, to ir parakstījuši vairāk nekā 1180 cilvēku.
Pie petīcijām kā tās iesniedzēja minēta kāda Monika Lovenberga. Ar šādas personas vārdu arī sociālās saziņas vietnē «Facebook» ir izveidots profils, kurā tiek aicināts parakstīt petīciju un publiskotas saites, kur to var izdarīt. Nekāda papildu informācija par šo personu nav sniegta un nav arī personas foto, vien norādīts, ka viņa dzīvo Rīgā.
Bijušie leģionāri ir dienējuši nacistiskās Vācijas formējumā «Waffen SS», kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli «Waffen SS» bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.