Rīgas brīvostā strādā pārvaldnieka Loginova sieva, māsasdēls un znots (241)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Rīgas brīvostā darbs atradies trim ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova radiniekiem, diviem bijušajiem ministriem, viena eksministra sievai un diviem pašreizējās ostas valdes locekļu tuviniekiem – liecina TV3 raidījuma «Nekā personīga» rīcībā nonākušais ostas darbinieku saraksts.

«Nekā personīga» skaidro, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova darbu pārrauga astoņi valdes locekļi, četri no valsts, četri no pašvaldības. Taču dzīvē viss ir otrādi. Valdes locekļi balso par Loginova izvirzīto darba kārtību un, lai izvairītos no liekas intereses, Loginovs valdes locekļiem sagādā dažādus materiālus labumus – iekārto to radiniekus darbā brīvostā, aizsūta mācībās uz Londonu, kā arī nopērk dzīvē tik nepieciešamo datortehniku.

Kā šo ceturtdien novēroja «Nekā personīga», darbā Loginovs ieradās ar dienesta džipu. Viņam ir arī šoferis, taču ceturtdien pārvaldnieks atbrauca pats. Dienesta džips ar šoferi pienākas arī Loginova sievai, Rīgas brīvostas Starptautisko sakaru un administratīvā departamenta direktorei, Spānijas pilsonei Irinai Gorbatikovai.

Loginova māsasdēls Edijs Neilands nesen kļuvis par ostas pārvaldes meitasuzņēmuma «Brīvostas flote» direktora vietnieku. Šis uzņēmums pēdējā mēneša laikā nopircis trīs jaunus dienesta džipus. Ar paša auto no Loginovu dzimtas ostā brauc vienīgi pārvaldnieka znots – Toms Bērziņš, ostas vecākais būvinženieris. Par ģimenes locekļu iekārtošanu darbā pārvaldnieks nesarkst.

«Es apprecējos ar savu darbinieci, es to izdarīju trešo reizi savā dzīvē, nu es ceru, ka tā bija pēdējā reize. Jā, bet būt var visādi, ja,» skaidroja Loginovs, «Un es izvēlos daļu darbinieku. Piemēram, to pašu Bērziņa kungu, es uzskatīju, ka viņu darbā nevajag ņemt. Viņš pat bija atbrīvots, kaut gan mans vietnieks viņu paņēma pie sevis, jo viņi nodarbojas ar tehniskām lietām. Tā nav mana hierarhija. Nu mana meita viņu apprecēja.»

Loginova radi savu darbu padarot labi. Tāpat kā radinieki citiem ietekmīgiem cilvēkiem. Pie analītiķa amata ticis ostas valdes locekļa, «Vienotības» pārstāvja Ērika Škapara dēls Mārtiņš.

«Mārtiņam Škaparam ir attiecīga izglītība. Šī ir viņa paša iniciatīva būt šajā amatā,» stāsta Ēriks Škapars. Uz «Nekā personīga» jautājumu, vai viņa dēls ostā atrada darbu, pirms viņš kļuva par valdes locekli, Ēriks Škapars atbildēja: «Nē, viņš ir nokļuvis, kopš es tur esmu. Bet, kā jau minēju, es esmu trīs gadus. Pirms tam četrus gadus biju Rīgas domes deputāts, divus gadus Rīgas domes izpilddirektors, un tas nozīmē, ka visi mani radi, viņiem laikam jābrauc uz Preiļiem strādāt?»

Ostas analītiķe ir arī «Saskaņas centra» valdes locekļa Mihaila Kameņecka dēla draudzene Darja Uspenska, savukārt bijušā satiksmes ministra Kaspara Gerharda sieva Vita ir ostas pārdošanas speciāliste.

«Latvija ir tik maziņa, ka nevar saprast, kas ar ko ir kādreiz pārgulējis. Kas kuram ir draugs, kas kuram ir radinieks. Vot, atnāk Darja, ja, ko es viņai varu pateikt? Inteliģenta meitene, pārzina daudzas valodas, sportiska, ja,» sūrojas Leonīds Loginovs.

Savu varu un neatkarību ostā Loginovs nostiprina, ar amatiem nodrošinot arī pašus politiķus un ierēdņus. Jau ilgus gadus par departamenta direktoru ostā strādā kādreizējais labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

Par ostas valdes priekšsēdētāja padomnieku nesen kļuvis Kārlis Leiškalns, ostas preses sekretāres Anitas Leiškalnes vīrs un ostu asociācijas vadītājs. Par speciālistu NATO kravu jautājumos - bijušais Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Juris Dalbiņš. Viņa vadītajā komisijā pēdējos 9. Saeimas mēnešos tapa likums par ostu policijas izveidi.

Katrs ostas valdes loceklis saņem algu – nepilnus 3000 latus. Loginovs ir atsaucīgs arī pārējām valdes locekļu prasībām. «Vienotības» Olafam Pulkam nesen sagādāts jauns portatīvais dators un mobilais telefons. Zaļo un zemnieku Juris Vaskāns cenšas uz ostas rēķina paplašināt savu redzesloku, lai arī skaidri zināms, ka drīz viņam amats būs jāatstāj.

«Viens mums, piemēram, grib braukt uz Londonu. Ne viņam te bērni ir, ne viņam sievas vai brūtes, viņš brauc uz Londonu uz kursiem, lai savu prātiņu sev paplašinātu,» stāsta Loginovs.

«Jā, pirmdien, otrdien, trešdien es atrados Londonā, «Lloyds» organizētā seminārā par sašķidrināto gāzi. Tas ir tāds jauns trends vispār pasaulē, Eiropā – darbināt kuģus ar sašķidrināto gāzi,» stāsta Juris Vaskāns. Cik seminārs ostai izmaksājis, Vaskāns nezinot. «Tas ir 1000 vai 2000 lati seminārs,» sprieda Vaskāns. Uz Londonu viņš lidojis «airBaltic» biznesa klasē, lai atbalstītu vietējo nacionālo aviokompāniju.

«Nekā personīga» saskaitījis, ka ostas valdes locekļi ar Loginovu nestrīdas. Pretēji pārvaldnieka gribai pēdējo gadu laikā valdes locekļi lēmuši tikai uz rokas pirkstiem skaitāmos gadījumos. Valde arī apstiprinājusi pārvaldnieka sastādīto ostas budžetu, kas gadā pārsniedz 22 miljonus latu. No tiem reklāmai osta gadā tērē miljonu (965 734,84), reprezentācijas izdevumiem 60 000 (57 055,06), periodisko izdevumu abonēšanai – 23 000 (23 832,05) un juristu algošanai 140 000 latu.

Ostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks Loginovu atbalsta. Ja pārvaldnieka radi strādā labi, lai strādājot. Amerikam kopā ar Loginovu ir lieli plāni.

«Mēs pat esam domājuši par slepenā dienesta izveidi ostā, lai varētu izsekot tarifu izmaiņām mūsu konkurentu ostās. Izveidojot tādu zināmu izpētes biroju, piesakoties un pētot šo te tarifu ietekmi ostās, lai mēs zinātu arī, ko dara Tallina, Klaipēda, Gdaņska, Gdiņa,» stāsta Ameriks.

Loginovam izdevies panākt, ka osta nav tikusi pakļauta kopīgajam algu ierobežojumam. Amatpersonas statuss ir tikai valdes locekļiem, Loginovam un viņa vietniekiem. Pārējie ostas administrācijas darbinieki nav valsts amatpersonas un viņiem nav jāiesniedz ienākumu deklarācijas.

Valdības konsultants Ģirts Rungainis uzskata, ka bez ķirurģiskas iejaukšanās «čomu» sistēma Rīgas brīvostā saglabāsies.

«Šobrīd notiek tas, ka valsts vienkārši novēro to, kas notiek ostās un vārgi kaut ko pīkst par to, ka kaut ko vajadzētu darīt. Pa lielam lietas nosaka lielie lietu kārtotāji ostu pārvaldēs vai pašvaldībās, vai arī viņu finanšu sponsori,» tā Ģirts Rungainis, Prudentia vadītājs.

Komentāri (241)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu