Elektronisko vēlēšanu ieviešanai, pēc pašreizējām Satiksmes ministrijas (SM) aplēsēm, būtu vajadzīgs aptuveni viens miljons latu, liecina SM izstrādātā koncepcija, kas ceturtdien pieteikta Valsts sekretāru sanāksmē.
Elektronisko vēlēšanu ieviešanai vajadzīgs miljons (58)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēlēšanu portāla izstrādes izmaksas paredzamas robežās no 500 līdz 700 tūkstošiem latu – programmatūras izveidei būs vajadzīgi 400–600 tūkstoši latu, bet interneta vēlēšanu portāla tehniskā aprīkojuma iegādei – 100 000 latu. Izmaksas vēl tiks precizētas, ņemot vērā galīgās prasības vēlēšanu sistēmas izveidei.
Finansējums būs vajadzīgs arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), kurai būs papildu pienākumi elektroniski nosūtīt interneta vēlēšanu portālam to vēlētāju sarakstu, kuri balsojuši klātienē vēlēšanu iecirkņos. Precīza summa koncepcijā nav noteikta.
Savukārt vēlētāju reģistra uzlabojumiem vajadzīgi 300 tūkstoši latu.
Paredzēts, ka balsošana internetā sāks darboties 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.
SM piedāvā interneta vēlēšanas ieviest kā iepriekšējas balsošanas veidu neklātienē, jo būtu tehniski sarežģīti nodrošināt balsojumu vēlēšanu dienā gan klātienē, gan elektroniski. Turklāt, ja abi veidi būtu pieejami vienā dienā, pastāv kiberuzbrukuma risks, kas paralizētu vēlēšanu norisi.
Tādējādi pamatbalsošana arī turpmāk saglabāsies vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu dienā. Tiks saglabāta arī iespēja iepriekš nobalsot pa pastu.
Plānots, ka vēlētājs, kas būs izmantojis iespēju pirms tam nobalsot internetā, varēs balsot arī atkārtoti vispārējā vēlēšanu dienā vai iepriekšējai balsošanai atvēlētajā termiņā. Noteicošais ir vēlētāja balsojums klātienē – vēlēšanu iecirknī.
Koncepcija paredz, ka balsošana notiek interneta vēlēšanu portālā, kas ir drošs un uzticams. Tajā tiks ievietotas Centrālās vēlēšanu komisijas sagatavotās vēlēšanu zīmes, kā arī būs nodrošināta tiešsaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošo vēlētāju reģistru.
Portālā varēs balsot ar elektronisko parakstu, tādējādi nodrošinot atbilstošu vēlēšanu drošības līmeni, neradot šaubas par vēlēšanu tiesiskumu. Tādā veidā katru vēlētāju varēs identificēt, pārbaudīt viņa datus par tiesībām balsot, kā arī precīzi nofiksēt balsojuma laiku.
Portālu varēs veidot tikai uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs (USPS) – fiziska vai juridiska persona, kas atbilst Elektronisko dokumentu likuma prasībām. Viena no būtiskām USPS prasībām ir akreditācija Datu valsts inspekcijā. Koncepcija paredz, ka USPS, kas tiks noteikts par vēlēšanu portāla turētāju, jābūt tiešā vai pastiprinātā valsts ietekmē.
Latvijā patlaban vienīgais reģistrētais USPS ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kur SM pieder akcijas. Tādēļ koncepcija paredz interneta vēlēšanu platformas turētāja funkcijas nodot LVRTC.
Vēlētājam, kurš būs izteicis vēlmi balsot internetā, tiks izsniegts LVRTC sagatavotais vēlēšanu zīmju šifrēšanas sertifikāts, savukārt portālā tiks publiskota šā sertifikāta publiskā atslēga.
Serveris sagatavos konkrētai autorizētai personai atbilstošu vēlēšanu zīmju komplektu (atbilstoši apgabalam). Vēlētājam pēc autentifikācijas portālā līdzīgi kā iecirknī būs iespēja svītrot un ielikt plusiņus kandidātiem.
Vēlētājam būs jāievada paša izdomāta PIN parole, kas tiks iegūta, autorizējoties dalībai balsošanai interneta portālā. Parole būs zināma tikai vēlētājam. Ja tā tiek aizmirsta, to vairs nevarēs atgūt un vienīgā iespēja būs balsot vēlēšanu iecirknī. Piesakoties dalībai nākamajās vēlēšanās, pilsonis iegūs jaunu PIN paroli.
Elektroniski saglabājot balsojuma rezultātu, PIN parole tiek izmantota, lai šifrētu balsojumu. Parole ierobežos arī negodprātīga administratora vai citu personu iespējas parakstīt ar sertifikātu viltotu vēlēšanu zīmi.
Ja viss būs izdarīts pareizi, vēlētājs saņems paziņojumu, ka balsojums ir veiksmīgi saglabāts un reģistrēts. Savukārt, ja procedūra nav ievērota, vēlētājs saņems paziņojumu ar lūgumu veikt balsojumu atkārtoti.
Pēc elektroniski aizpildītas vēlēšanu zīmes balsojums tiks sašifrēts ar vēlēšanu zīmju šifrēšanas sertifikātu un parakstīts ar vēlētāja drošu e-parakstu. Pēc balsošanas internetā slēgšanas portāls sagatavos internetā balsojušo vēlētāju sarakstu un to nosūtīs CVK.
CVK pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas apkopos to vēlētāju datus, kuri balsoja internetā, bet vēlāk vēlēšanu dienā nobalsoja klātienē iecirknī.
Lai nodrošinātu interneta vēlēšanu norisi, ir jāpilnveido vēlētāju reģistrs, izmantojot to arī Saeimas vēlēšanās un referendumos (pašlaik tajos netiek izmantots vēlētāju reģistrs).
Koncepcijā ierosināts CVK paredzēt iespēju atsaukt interneta vēlēšanas vai atcelt to rezultātus, piemēram, kiberuzbrukuma gadījumā, vai arī lūgt atkārtoti pārskaitīt interneta vēlēšanu rezultātus. SM uzskata, ka tādējādi vēlētāji vairāk uzticētos interneta vēlēšanu rezultātiem.
Satiksmes ministrija norāda, ka, ieviešot balsošanu internetā, vēlēšanās būs iespēja piedalīties tiem, kas nobalsošanai atvēlētajā termiņā atrodas ārpus deklarētās dzīvesvietas. Šis veids būs ērts arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī nodrošinās iespēju vēlēšanās piedalīties e-paaudzei.
Paredzēts, ka Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Satiksmes ministriju līdz šā gada 1.jūlijam valdībā būs jāiesniedz grozījumi normatīvajos aktos.
Lai ieviestu sistēmu, ir jāgroza Vēlētāju reģistra likums, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, Saeimas vēlēšanu likums, likums «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», likums «Par Centrālo vēlēšanu komisiju» un Republikas pilsētu un novada vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums.
Koncepcijas projekts ceturtdien pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē, un pēc saskaņošanas ar atbildīgajām iestādēm tas nonāks valdības darba kārtībā.
Jau vēstīts, ka līdz ar elektronisko identifikācijas (eID) karšu ieviešanu no šā gada 1.aprīļa aktualizējis jautājums par e-vēlēšanām. Paredzēts, ka iedzīvotāji varēs izvēlēties personu apliecinošu dokumentu – pasi vai eID kartes. Līdz ar to tiem, kuri būs izvēlējušies eID kartes, nebūs iespējams nobalsot vēlēšanās un piedalīties parakstu vākšanās un referendumos.
EID kartes būs derīgas ceļošanai tikai ES dalībvalstīs.
Koalīcija vienojusies ieviest interneta balsošanu Latvijā. Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, ja tiek piešķirts nepieciešamais finansējums, sistēmu var ieviest pusgada gada laikā. Koalīcija vienojusies ieviest vēlētāju reģistru arī Saeimas vēlēšanās.