Tieslietu ministrija (TM) kārtējo reizi sola, ka līdz gada beigām mainīs likumus, lai Vecumnieku cietuma palīgsaimniecībā izaudzēto liellopu tirdzniecību padarītu likumīgu. Uz to, ka cietums šobrīd pēc būtības nelegāli piedalās Latvijas gaļas tirgū, Ieslodzījuma vietu pārvaldei kārtējā revīzijas ziņojumā norādījusi Valsts kontrole, šovakar vēsta LTV raidījums «de facto».
Raidījums ziņo, ka liellopu ferma «Platie» Vecumnieku cietumā darbojas jau 14. gadu. Izņemot to, ka ganāmpulks atrodas cietuma teritorijā, viss pārējais tā uzturēšanā atbilst parastai saimniecībai – vēl pērn fermā bijuši 93 Šarolē šķirnes gaļas liellopi, kas ganījušies vairāk nekā 68 hektārus lielajās cietuma pļavās, par kurām Vecumnieka cietuma palīgsaimniecība no Lauku atbalsta dienesta arī saņēmusi platību maksājumus – pagājušogad vairāk nekā 10 000 latu. Pērn cietuma palīgsaimniecībā par samaksu strādājuši 5 ieslodzītie, vēl daļa strādājusi bez atlīdzības.
Noiets cietumā izaudzētajiem lopiem ir. Pieaugušie tiek pārdoti dzīvsvarā kautuvēm, pie citiem pircējiem tālākai audzēšanai nonāk arī pa kādam jaunlopam. Tā pagājušogad par lauksaimniecības produkcijas pārdošanu Vecumnieku cietums ieguvis 19 583 LVL. Un tieši tas neapmierina Valsts kontroli. Palīgsaimniecība cietumā ierīkota, lai īstenotu ieslodzīto resocializācijas pasākumus. Ja izaudzēto gaļu pēc tam cietumnieki paši arī notiesātu, problēmu nebūtu, taču tā tiek pārdota. Un Valsts kontrole secinājusi, ka cietums tādējādi nodarbojas ar neatļautu saimniecisko darbību.
«Mēs arī uzskatām, ka ir pareizi, ka cietumnieki tiek socializēti, tiek nodarbināti, viņi iegūst arī kādas darba iemaņas, tas arī ir paredzēts TM izstrādātajās politikās par ieslodzīto socializāciju, diemžēl TM nav sekojusi līdzi tam, ka Ieslodzījumu vietu pārvalde ir iestāde un atbilstoši Valsts pārvaldes iestādes likumam iestādes nevar nodarboties ar komercdarbību,» sacīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Šarolē liellopus Vecumniekos audzē jau daudzus gadus, un arī Valsts kontrole uz likuma pārkāpumiem norāda ne pirmo reizi, taču atbildīgās amatpersonas to vien dara kā atkal dod kārtējos solījumus likumus sakārtot, savukārt vainu par to nesakārtošanu līdz šim amatpersonas turpina velt viena uz otru.
«Dokumenti tika nosūtīti uz TM, likumdevējs, kurš sagatvoja doto dokumentāciju, viņu neievietoja Ministru kabineta plānos un viņi netika pieņemti,» situāciju skaidroja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte. Tikmēr Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis pārmetumu noraidīja un vairījās atbildēt, vai ministrija par cietuma palīgsaimniecībā saražotās produkcijas nelikumīgo realizāciju sākusi interesēties vien pēc Valsts kontroles revīzijas, sakot, ka «ministrija, protams, seko līdzi vispārējiem jautājumiem.»
Taču arī valsts kontrole norāda, ka šoreiz atbildība būtu jāuzņemas ne tikai Ieslodzījuma vietu pārvaldei, bet arī tās pārraugam, proti, tieslietu ministrijai, kas līdz šim tā arī neko nav darījusi, lai zināmās problēmas atrisinātu.
Šī gan nav pirmā reize, kad Valsts kontrole norāda uz nebūšanām ieslodzījuma vietās. Tiesa, ne līdz galam likumīgais ganāmpulks cietuma teritorijā ieslodzījuma vietu priekšniekam Visvaldim Puķītem rādās būs mazākā bēda. Iepriekš Valsts kontrole atklāja būtiskus pārkāpumus cietumu grāmatvedībā, bez tam pret Puķīti tika sākta disciplinārlieta saistībā ar neskaidriem iepirkumiem, rezultātā pagājušā gada nogalē viņam piemēroja disciplinārsodu, samazinot mēnešalgu. Un šobrīd tieslietu ministrija neizslēdz, ka atkārtotu pārkāpumu konstatēšanas gadījumā viņš amatu varētu arī zaudēt.
«Ja tas [VK atzinums] joprojām būs klaji negatīvs, es domāju mums būs jāpieņem vieni vai otri lēmumi,» sacīja Lazdovskis.
Pagaidām gan nav skaidrs, kad un kā beidzot cietumos izaudzēto liellopu tirgošanu padarīs likumīgu. Tieslietu ministrija vien sola, ka nepieciešamos grozījumus likumos varētu pieņemt līdz gada beigām.
