Demiters: attieksme pret fotoradariem uzlabotos, ja tie būtu rozā (46)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Iespējams, sabiedrības attieksme pret fotoradariem būtu pozitīvāka, ja tie būtu spilgtās krāsās, nevis zaļā, kā tas ir pašlaik. Tā otrdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Edmunds Demiters (Zatlera Reformu partija).

«Mēs jau ar kolēģiem pirms raidījuma sākuma spriedām, ka acīmredzot pret radariem attieksme būtu daudz pozitīvāka, ja tie nebūtu tik nomācoši zaļā krāsā, bet būtu oranži vai rozā. Redzamāki,» uzsvēra Demiters.

Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieces vietnieks Andris Locs raidījumā sacīja, ka iespēju robežās policija skatoties, kā fotoradaru uzstādītāji uz ielām darbojas, taču policijai resursi ir ierobežoti un tā nevarot 12 stundu dienā braukāt un pārbaudīt, vai radari konkrētās vietās atrodas vai neatrodas.

Saskaņā ar dokumentiem uzņēmumam ir pienākums fotoradarus uzstādīt konkrētās vietās, taču policija nav konstatējusi daudzus gadījumus, ka šādi nosacījumi nebūtu pildīti, norādīja Locs.

«Kas attiecas uz to, vai notiek slēpšana. Tas jautājums ir nedaudz komplicētāks, jo līgumā nav atrunāts konkrēti, vai tam radaram jāstāv pieci metri no koka vai seši metri no koka. Līgumā ir pateikts faktiski tikai viens moments – radaram ir jābūt uzstādītam tādā veidā, lai mērījums būtu ticams un pareizs. Uzņēmumam ir jānodrošina radara drošība. Kad paralēli bija jābūt stacionāriem radariem, tad būtu attiecīgas ceļazīmes un jautājums nerastos, ka kāds tos slēpj. Patlaban tā lielākā problēma no sabiedrības viedokļa ir, ka šie procesi diemžēl neaizgāja paralēli,» paskaidroja Locs.

Lūgts precizēt, vai policija pret radaru slēpšanu neiebilstot, Locs atbildēja, ka Valsts policija ir vērsusies uzņēmumā ar lūgumu un vairākkārt rakstījusi vēstules, aicinot pievērst šim jautājumam pastiprinātu uzmanību. «Mēs šim jautājumam pievēršam uzmanību,» teica policijas pārstāvis.

Jau ziņots, ka Valsts policija iepriekš uzdeva uzņēmumam «Vitronic Baltica un Partneri» līdz 20.maijam izpildīt visas līgumā paredzētās saistības, proti, ieviest 160 stacionāro fotoradaru ietvaru, no kuriem 100 būs ar mērierīci, bet atlikušie darbosies kā mulāžas. Uzņēmums pavēstījis, ka aprīļa beigās plāno uzstādīt pirmos stacionāros fotoradarus.

«Vitronic Baltica un Partneri» 15 pārvietojamos fotoradarus uzstādīja pērn 21.novembrī, šogad janvārī ieviesti vēl 15, bet no 2008.gada Latvijā darbojas četri, kurus savulaik iegādājās Valsts policija. Līdz ar to kopumā uz ceļiem atrodas 34 pārvietojamie radari.

Uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Borisovs iepriekš, komentējot pārmetumus, ka pārvietojamie fotoradari tiek speciāli slēpti aiz šķēršļiem, atbildēja, ka šeit problēma slēpjas faktā, ka sākotnēji netika pietiekami skaidri izklāstīts, kāda ir pārvietojamo radaru izmantošanas metode.

Viņš atgādināja, ka Valsts policijas pārstāvji nevienu reizi vien ir teikuši, ka pārvietojamais fotoradars ir slēptās novērošanas metode un tāda pati metode tiek izmantota citās valstīs.

Pārvietojamie radari netiek speciāli slēpti un arī to izvietošana nav elementārs process. Lai šo mērierīci korekti uzstādītu un tās fiksēto pārkāpumu fotogrāfijas būtu derīgas, lielu lomu spēlē apkārtējie apstākļi un uzstādīšanas noteikumi.

Pēc fotoradara notriekšanas Zolitūdes ielā 19.martā uzņēmums darbiniekiem devis norādījumu, proti, ja ir iespējams, ierīci novietot nedaudz tālāk no braucamās daļas nekā parasti.

Komentāri (46)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu