Nesen veikta pētījuma rezultāti par fotoradariem uz Latvijas ceļiem atklāj, ka 70% iedzīvotāju atbalsta fotoradaru ieviešanu un izmantošanu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai - par ko policijai ir liels pārsteigums. Taču tikpat daudz aptaujāto uzskata, ka valdībai būtu jālauž līgums ar fotoradaru piegādātājfirmu par termiņu kavējumiem. Tikmēr piecu mēnešu laikā fotoradari fiksējuši pārkāpumus par 900 000 latiem.
70% atbalsta fotoradarus, bet ne to ieviešanas procesu (276)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pievienots policijas viedoklis (3., 4., 5.apakšnodaļa)
70% iedzīvotāju atbalsta fotoradarus kā tādus
Lielāko atbalstu fotoradaru ieviešanai izteikuši iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (77%) un no 55 līdz 74 (76%), kā arī respondenti, kuriem nav autovadītāja apliecības (77%), un sievietes (74%).
Savukārt pret fotoradaru ieviešanu iebilst autovadītāji, kas kādreiz devuši kukuli ceļu policistam (57%), kuru ātruma pārkāpums ir fiksēts ar fotoradaru (53%), kuri bieži pārsniedz atļauto ātrumu (41%) un ir kādreiz sodīti par ātruma pārkāpumu (40%).
Radaru vietas nevajadzētu publiskot
Liela daļa – 43% – iedzīvotāju uzskata, ka fotoradaru efektivitāte būtu daudz lielāka, ja to atrašanās vietas nebūtu zināmas. Savukārt 37% respondentu norādījuši, ka uz Latvijas ceļiem ir pārāk maz fotoradaru.
Vairums aptaujāto (70%) uzskata, ka fotoradari palīdz samazināt vidējo ātrumu uz ceļa, 67% norādījuši, ka tie palīdz samazināt korupcijas riskus ceļu policijā, 47% domā, ka fotoradari uzlabo ceļu satiksmes drošību kopumā. Savukārt 41% pauž viedokli, ka fotoradari palīdz samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
Tas secināts pētījumā par iedzīvotāju attieksmi pret ceļu satiksmes drošības ievērošanu un fotoradaru ieviešanu. Pētījumu veicis centrs SKDS pēc AS «Vitronic Baltica» pasūtījuma.
Visbiežāk pārkāpj atļauto ātrumu
80% aptaujāto atzinuši, ka policistu skaita palielināšana patrulēšanai uz ielām un šosejām uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Par visizplatītāko ceļu satiksmes drošību iedzīvotāji nosaukuši atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, pārgalvīgu braukšanu, stūrēšanu reibumā. Vienlaikus 23% iedzīvotāju atzinuši, ka ātrumu pārsniedz visai bieži, un 15% arī atklājuši, ka pēdējo divu gadu laikā ir sodīti par ātruma pārsniegšanu. Vēl 7% aptaujāto nekautrējušies atzīties, ka pēdējo divu gadu laikā ir devuši kukuli ceļu policijas darbiniekam.
Marķitāns atzina, ka cīņa ar kukuļņemšanu un kukuļdošanu policijā ir ļoti aktuāla. Pagājušajā gadā policijā reģistrēti 11 kukuļņemšanas gadījumi, kā arī 49 gadījumi, kad aizturēti autovadītāji - kukuļdevēji. Šogad šis skaitlis jau ir 38.
Sodi par 900 000 latu - 46 626 pārkāpumi
Kopš pagājušā gada novembra līdz šodienai par fotoradaru atklātiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piemēroti sodi gandrīz 900 000 latu apmērā, šodien preses konferencē pastāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns.
Soda naudās uzlikti 0,899 miljoni latu, bet no šiem sodiem atmaksāti vien 0,4 miljoni latu. Piecu mēnešu laikā fotoradari fiksējuši 46 626 pārkāpumus.
Marķitāns atzīmēja, ka statistikas dati apgāž mītu, ka visvairāk ātrumu pārkāpj BMW markas automašīnu vadītāji.
Visvairāk - 13% - no fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpējiem bijuši «Volkswagen» (VW) markas automašīnu vadītāji, tad ar 10% seko - «Audi» un BMW, «Toyota» - 7%, bet «Volvo» - 5% no visiem pārgalvīgajiem braucējiem. Tiesa, arī VW markas spēkratu Latvijā ir salīdzinoši vairāk, atzina policijas pārstāvis.
Policija ir patīkami pārsteigta
Kā atzina gan SKDS direktors Arnis Kaktiņš, gan Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns, pētījuma rezultāti ir visai pārsteidzoši. Neviens neesot domājis, ka atbalsts fotoradaru ieviešanai būs tiki liels. Marķitāns pat izteicās, ka patlaban fotoradari esot tāda kā Latvijas nelaime, taču pētījuma rezultāti ir pārsteigums.
Policijas pārstāvis pieļāva, ka līdz šim nav bijusi pietiekami laba komunikācija un izskaidrošanas darbs. «Vitronic Baltica» preses sekretāre Antra Gaile šodien atzina, ka arī uzņēmumam rezultāti rādās ļoti iepriecinoši. Priecējot tas, ka tomēr liela daļa iedzīvotāju atbalsta fotoradaru projektu. Gaile apliecināja, ka uzņēmuma pētījuma rezultātus analizēs, lai izmantotu tālākā darbā, skaidrojot sabiedrībai savu darba specifiku.
70% iedzīvotāju vēlas līguma laušanu ar piegādātāju
Teju 70% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valdībai būtu jālauž līgums ar fotoradaru piegādātājfirmu par termiņu kavējumiem saistībā ar stacionāro radaru izvietošanu, liecina pētījumu aģentūras «TNS» sadarbībā ar LNT raidījumu «900 sekundes» aprīlī internetā veiktā aptauja.
Līguma laušanu atbalsta 69% aptaujāto (39% – noteikti piekrīt; 30% - drīzāk piekrīt).
Pretējās domās ir 13% respondentu, kuri nedomā, ka valdībai būtu jālauž līgums ar fotoradaru piegādātājfirmu par termiņu kavējumiem saistībā ar stacionāro radaru izvietošanu (2% - noteikti nepiekrīt; 11% - drīzāk nepiekrīt).
18% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Aptauja veikta no 10. līdz 12.aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Patlaban jauno pārvietojamo fotoradaru darbības laiks uz Latvijas ceļiem ir dažāds – tie var būt arī agri rīti, vēli vakari, kā arī brīvdienas un svētki. Līdz šim autovadītāji par radariem varēja nesatraukties naktīs, taču tas var mainīties.
Radaru ieviesēju uzņēmuma «Vitronic Baltica» tehniskais direktors Rolands Ezergailis stāsta, ka uzņēmuma pārstāvji paši neizvēlas ne adreses, kur radarus izvietot, ne ātrumu, no kura sākot, pārāk ātri braucošie jābildē. Tāpat nedz uz ceļiem strādājošie radaru uzraugi, nedz kāds cits kompānijas darbinieks nevar izdzēst radaru veiktos mērījumus un uzņemtās fotogrāfijas, lai kā arī daži šoferi vēlētos.
«Neapšaubāmi stacionāro radaru ieviešanas process ir aizkavējies. Plānots, ka pirmie stacionārie radari tiks uzstādīti aprīļa beigās. Mūsu partneris būvniecības jomā »Latvijas energoceltnieks« sāks pirmo vietu izbūvi un tad drīz vien izvietosim stacionāros radarus. Līgumā paredzēts, ka pirmie stacionārie fotoradari tiks ieviesti Rīgā un Rīgas reģionā. Drīzumā plānots pabeigt testēt vietas, kurās tiks izvietoti stacionārie fotoradari, lai izpētītu apvidus reljefu un citus apstākļus,» klāstīja Sergejs Borisovs.
Konkrētu skaitu, cik radaru aprīļa beigās plānots uzstādīt, Borisovs pagaidām gan nesauc. Tas lielā mērā atkarīgs no būvatļauju saņemšanas par radaru izvietošanas vietām. Kopējais stacionāro radaru ietvaru skaits, kas jāievieš atbilstoši noslēgtajam līgumam, ir 160. 100 ietvari būs ar mērierīci, bet atlikušie – tukši.
«Centīsimies uzstādīt līdz 20.maijam, kā to prasa Valsts policijas priekšnieks, taču, ņemot vērā dažādas problēmas, mēs nevaram garantēt, ka visus izdosies ieviest līdz šim datumam,» uzsvēra Borisovs. Radarus neizdevās uzstādīt pērn rudenī, kā tas bija paredzēts līgumā, no uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ.
«Skaidri redzams, ka atsevišķām saskaņošanās iesaistītajām institūcijām bieži vien trūkst pieredzes, turklāt izvirzāmās prasības arī dažās vietās atšķiras,» sacīja Borisovs.
Darbus iekavē Krājbankas nedienas; jāmaksā sods
Pēc tam sekojušas uzņēmuma finansiālā partnera «Latvijas Krājbankas» problēmas, taču tagad uzņēmums darot visu iespējamo, lai panāktu iekavēto.
Borisovs atgādināja, ka uzņēmums jau pašlaik par radaru savlaicīgu neieviešanu maksā līgumā noteikto soda naudu un tas uzņēmumam katru dienu radot papildu izdevumus.
«Tie ir aptuveni 110 lati dienā kopš pagājušā gada 21.novembra, tātad kopā aptuveni 13 tūkstoši latu. Saskaņā ar līgumu mēs saņemam 35% no katra iekasētā soda, taču absolūtos ciparos, cik līdz šim laikam ir apmaksātu sodu, es pagaidām uzreiz nevaru pateikt,» atzina Borisovs.
Jau vēstīts, ka Valsts policija iepriekš uzdeva uzņēmumam «Vitronic Baltica un Partneri» līdz 20.maijam izpildīt visas līgumā paredzētās saistības, proti, ieviest 160 stacionāro fotoradaru ietvaru, no kuriem 100 būs ar mērierīci, bet atlikušie darbosies kā mulāžas. Uzņēmums pavēstījis, ka aprīļa beigās plāno uzstādīt pirmos stacionāros fotoradarus.
«Vitronic Baltica un Partneri» 15 pārvietojamos fotoradarus uzstādīja pērn 21.novembrī, šogad janvārī ieviesti vēl 15, bet no 2008.gada Latvijā darbojas četri, kurus savulaik iegādājās Valsts policija. Līdz ar to kopumā uz ceļiem atrodas 34 pārvietojamie radari.