12 no glābējsilītēs ievietotajiem bērniem jau ir adoptēti, bet vēl divi atrodas pirmsadopcijas aprūpē. Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle pastāstīja, ka divas māmiņas izteikušas vēlmi savus mazuļus atgūt, taču pārdomājušas.
Divas glābējsilītē atstāto bērnu mātes vēlējušās atgūt mazuļus (57)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jābūt pierādījumiem
«Bioloģiskajiem vecākiem ir jābūt kādam pierādījumam, ka tas ir viņu bērns. Šajā gadījumā viens no pierādījumiem ir DNS analīzes. Viena sieviete vērsās bāriņtiesā, lai atgūtu bērnu, viņai tika sniegts atbalsts no sociālo dienestu un bāriņtiesas puses, tomēr viņa procesu pārtrauca un no bāriņtiesas redzesloka nozuda,» stāstīja Ērgle.
Latvijā kopš 2009.gada jau darbojas četras glābējsilītes - pirmā atvērta Rīgā, un tā palīdzējusi glābt 11 mazuļu dzīvības, kopš 2010.gada vēl divi zīdaiņi atstāti glābējsilītē Liepājā, viens bērns pērn ievietots Daugavpils glābējsilītē, bet šogad atklātā Ventspils glābējsilīte vēl ir tukša.
Jau vēstīts, ka 3.maijā jaunu glābējsilīti plānots atklāt Rēzeknē un patlaban jau vairāk nekā puse nepieciešamo līdzekļu ir savākta arī glābējsilītes atvēršanai Valmierā šā gada augustā.
Var atstāt mazuli
Glābējsilīte ir vieta bērna dzīvībai - tās ir īpaši izveidotas, triecienizturīgas durvis slimnīcas ēkā, kuras atverot, mazuli var ielikt zīdaiņu gultiņā ar augstām organiskā stikla malām. Pēc bērna ievietošanas glābējsilītē aizverot durvis, tās no ārpuses vairs nevar atvērt, bet slimnīcas māsu diennakts postenī iedarbojas skaņas un gaismas signāls. Pāris minūšu laikā pie bērna gultiņas ierodas slimnīcas personāls, kas sniedz mazulim nepieciešamo palīdzību un ziņo par to bāriņtiesai un policijai. Ja persona, kas zīdaini ievietojusi glābējsilītē, pārdomā un vēlas mazuli atgūt, tai sešu mēnešu laikā jāvēršas bāriņtiesā neatkarīgi no tā, vai kopš bērna atstāšanas pagājušas pāris minūtes vai vairākas nedēļas.
Tiek domāts, kā atbalstīt mazuļus turpmākajā dzīvē
Projekta vadītāja Latvijā Laura Zvirbule uzsvēra, ka projekts nemudina atstāt bērnus, bet gan palīdz glābt mazuļu dzīvības un rosina vecākus pārdomāt šo lēmumu un meklēt risinājumu. Tāpēc pie glābējsilītēm ir izvietota informācija par to, kur visu diennakti iespējams zvanīt, lai saņemtu praktisku palīdzību situācijas risināšanai. Šādi informatīvi plakāti tiks izvietoti arī patversmēs un policijas iecirkņos.
Projekta gaitā tiek domāts arī par to, kā atbalstīt mazuļus turpmākajā dzīvē. Glābējsilītē atstātie mazuļi no slimnīcas saņems nelielu kasti ar drēbītēm un mantām, ko viņiem iedevuši bioloģiskie vecāki, «babybox» krekliņu un grupas «re:public» disku ar projekta himnu «Darīt šitā? Darīt tā!». Tajā būs ievietota vēstule bērnam ar informāciju, kad un kur viņš ievietots glābējsilītē, kādi bijuši viņa auguma parametri, kas viņu tajā atradis un kad pēc viņa ieradusies jaunā ģimene.
Faktu, ka bērns atstāts glābējsilītē nevajadzētu slēpt
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras speciālisti izstrādājuši padomus vecākiem, kā runāt ar bērnu par viņa pieņemšanu ģimenē. Katedras vadītāja Gunta Ancāne uzsvēra, ka faktu par bērna atstāšanu glābējsilītē noteikti nevajadzētu noklusēt, jo bērns iekšēji pat neapzināti to jutīs un tas traucēs veidot laimīgas attiecības. Vēlāk tās var izpausties kā uzvedības traucējumi, psiholoģiskas un fiziskas saslimšanas.
Kaut iekšēji jaunie vecāki varbūt vēlētos par glābējsilīti un bērna pieņemšanas faktu nekad nerunāt un ļaut bērnam domāt, ka viņš arī bioloģiski ir savu vecāku bērns, šo faktu tomēr nevajadzētu paturēt noslēpumā un labāk, lai šī lieta tiek izrunāta savā ģimenē, nevis tas vēlāk jāuzzina no kāda «labvēļa» skolā vai citur.
Ancāne norādīja, ka piemērotākais brīdis, kad bērnam šo faktu atklāt, ir piecu līdz septiņu gadu vecums. Kļūstot vecākam, bērnam varētu rasties detalizētāki jautājumi par saviem bioloģiskajiem vecākiem vai vēlme viņus satikt, tomēr tas ir normāls izziņas process, kuru nevajadzētu kavēt. Svarīgi ir bērnam pastāstīt pašu svarīgāko - ka bērns nācis pasaulē tieši tāpat kā visi pārējie, tikai sieviete, kas viņu dzemdējusi, nevarēja par mazuli pienācīgi rūpēties. Tāpēc viņa ievietojusi mazuli glābējsilītē, jo vēlējusies, lai tas dzīvotu ģimenē, kas par viņu rūpētos un mīlētu, un vecāki, kas viņu pieņēmuši, ir bērna visīstākā ģimene, kura viņu nevienam citam neatdos.
Ja vien vecākiem kādā brīdī būs nepieciešama papildu informācija vai padoms, viņi varēs vērsties pie RSU Psihosomatikas klīnikas ārstiem-psihoterapeitiem pēc palīdzības.