Vācijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma «Virtonic GmbH» Latvijas meitasuzņēmuma «Vitronic Baltica» ieņēmumi no tā sauktā fotoradaru projekta Latvijā piecos mēnešos ir 141 718 latu, informēja «Vitronic Baltica» sabiedrisko attiecību pārstāve Antra Gaile.
«Vitronic» ieņēmumi no fotoradariem - 141 718 lati (116)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Laika posmā no 2011.gada 21.novembra līdz šim brīdim Valsts policijas sastādījusi 46 626 protokolus par ātruma pārkāpšanu par kopējo naudas summu 899 850 latu, no kuriem iekasēti 404 910 lati.
Saskaņā ar līgumu par tehnisko darbu izpildi «Vitronic Baltica» saņem 35% no katra iekasētā soda, kas līdz šim brīdim ir 141 718 lati. Savukārt 65% paliek valsts budžetā,» klāstīja «Vitronic Baltica».
Aizrāda, ka ierīces sauca par radariem
Gaile arī teica, ka ātruma mērīšanas ierīces Latvijas medijos plaši, bet pilnīgi aplami nosauktas par fotoradariem, jo izmantotajai tehnoloģijai nav nekā kopēja ar radaru. Radars veic priekšmetu lokāciju un to kustības mērīšanu ar mikroviļņu pulsiem, bet «Vitronic» ražotās ierīces darbojas ar lāzera gaismu.
««Vitronic Baltica» izmantotās ierīces «PoliScan Speed», kas tautā tiek sauktas par fotoradariem, izmanto lāzerskenēšanas LIDAR (Light Detection and Ranging/ lokalizācija un attāluma mērīšana ar gaismu) metodi,» stāstīja Gaile.
Arī «Vitronic» mātesuzņēmuma mājaslapā rakstīts, ka visas kompānijas ātruma mērīšanas ierīces izmanto lāzeru tehnoloģiju. Kompānijas pamatbizness uzdots kā «mašīnredze», un uzņēmums ražo virkni risinājumu svītrkodu un dažādu iepakojumu uzrakstu lasīšanai, trīsdimensionālu priekšmetu pārbaudei un cilvēka ķermeņa skenēšanai.
Neskaidrība par ierīces precīzo nosaukumu
Savukārt portālam TVNET Gaile skaidroja, ka neskaidrība par ātrumu mērīšanas ierīces precīzo tehnisko nosaukumu radusies tādēļ, ka iepriekš īpaši nav uzsvērta izmantotā metode, ar kuras palīdzību tiek fiksēti ātrumu pārsniedzošie transportlīdzekļi.
«Protams, radaru un lāzerierīču darbībā izmantojamā tehnoloģija atšķiras, tomēr tas nenozīmē, ka tagad būtu jāmēģina izdomāt kāds jaunvārds, ar kuru apzīmēt tautā sauktos fotoradarus. Šī drīzāk ir detaļa, kas palīdz izskaidrot kā mērierīce vienlaikus var fiksēt vairākus blakus joslās braucošus transportlīdzekļus, kas pārsniedz atļauto ātrumu.»
Cer pievērsties citu savu risinājumu izplatīšanai Latvijā
Kā informēja Gaile, uzņēmums ilgtermiņā cer pievērsties citu savu risinājumu izplatīšanai Latvijā. «Kad fotoradaru ieviešana tiks pabeigta, «Vitronic Baltica» varētu pievērsties arī citu produktu realizācijai Baltijas tirgū. Piemēram, ļoti interesants un pasaulē pieprasīts produkts ir automātiskās numura zīmju nolasīšanas sistēmas (ANPR - Automatic number plate recognition). Tomēr patlaban visi resursi un spēki tiek novirzīti sekmīgai pamatprojekta realizācijai.»
Miljonu investīcijas
Uzņēmumam «Vitronic Baltica» fotoradaru ieviešanas projekts pašlaik ir vienīgais Latvijā, kura plānotais ilgums ir pieci gadi, kā to paredz noslēgtais līgums ar Valsts policiju. Patlaban projekts ir ieviešanas posmā, kas nozīmē, ka arī investīcijas pašlaik ir vislielākās. Kopējais investīciju un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu apjoms projekta ietvaros ir aptuveni 11 miljoni latu, ko veido kā pašu iekārtu iegādes un apkopes izmaksas, tā arī nodokļi, personāla darba alga, telpu un autotransporta nomas maksa un citas saimnieciskās darbības izmaksas, skaidroja kompānija.
«Vitronic» 100% pieder tā dibinātājam vācu inženierim Norbertam Šteinam. Kompānijas apgrozījums 2011.gadā bija 55 miljoni eiro (38,5 miljoni latu). Sīkāka finanšu informācija nav pieejama, jo uzņēmums pieder vienai privātpersonai un netiek kotēts Vācijas vai citas valsts biržā.
Sabiedrība netiek gana informēta
Kā ziņots, ātruma mērīšanas ierīču uzstādīšana izraisījusi satraukumu sabiedrībā un medijos gan saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām, ka tiekot netaisnīgi sodīti, gan par pārmetumiem, ka ierīču uzstādīšana ir pārāk dārga un kavējoties.
Kavējas ar saistību izpildi
Jau ziņots, ka uzņēmums strādā, lai līdz 20.maijam izpildītu savas saistības, taču jau tagad ir skaidrs, ka visus «fotoradarus» nepagūs izvietot. «Vitronic Baltica» līdz 20.maijam jāuzstāda 110 stacionārie «fotoradari». Līdz 19.aprīlim neviens stacionārais fotoradars vēl nebija uzstādīts. Savukārt ir noslēgusies projekta otrā kārta, un Latvijā strādā 30 uzņēmuma piegādātie pārvietojamie fotoradari, kā arī četri policijas rīcībā esošie. Šie 34 fotoradari kopumā var tikt izvietoti aptuveni 200 vietās.