Līdz ar pavasara atnākšanu atkal ir aktualizējušies melnie arheologi jeb cilvēki, kas veic nelegālus izrakumus, tādējādi postot arheoloģiskos pieminekļus un citas senvietas, pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Juris Dambis.
«Līdz ar pavasari un siltā laika iestāšanos viņi atkal ir aktivizējušies, un ir jāņem vērā arī mūsdienu modernās tehnoloģijas un dažādi metāla detektori ar plašām meklēšanas iespējām. Interesenti tās iegādājas. Mēs konstatējam, ka daudzos arheoloģijas pieminekļos ir rakšanas darbu pēdas, līdz ar to mēs esam par šo jautājumu nobažījušies,» norādīja Dambis.
Inspekcija ir sagatavojusi priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, kas liegtu arheoloģisko pieminekļu teritorijā atrasties ar metāla detektoriem, jo, «ja kāds cilvēks ar metāla detektoru uzturas pieminekļa teritorijā, mēs neko viņam nevaram pārmest, jo viņš neko tur nav darījis. Pieķert tajā brīdī, kad rok ar lāpstu un meklē, ir diezgan sarežģīti».
Turklāt, lai gan par visiem atradumiem būtu jāziņo inspekcijai, lielākoties tā nenotiek un arī sods par neziņošanu nav paredzēts.
«Mūs visvairāk uztrauc tieši arheoloģiskās vietas, tās senās. Tādi neprasmīgi racēji un interesenti izrok ar lāpstu un paņem kādu senlietu. Bet ļoti svarīgi ir konstatēt, kurā vietā, kādos apstākļos tie priekšmeti atrodas, un no atrašanās vietas var noteikt datējumu un vietu vēsturē. Izraujot to no konteksta, mēs pazaudējam iespēju to nākotnē izpētīt,» teica Dambis.
Viņš piebilda, ka mūsdienās arheoloģijas teorijā ir nostāja, «ka jārok ir pēc iespējas mazāk un pēc iespējas vairāk viss jāatstāj zemē, jo nākotnē varēs pētīt vēl labāk, vēl zinātniskāk ar tehniski labākām metodēm, kas vispār nepostīs kultūrvēsturisko mantojumu».
