Satversmes tiesa (ST) šodien pēc četru autortiesību organizāciju pieteikuma atzina par Satversmei neatbilstošu valdības noteikumos ietverto datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu sarakstu, par kurām maksājama atlīdzība.
Autortiesību aizstāvji uzvar ST prāvā par datu nesējiem (337)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Spriedums ir galīgs
Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzina apstrīdētos Ministru kabineta (MK) 2005.gada 10.maija noteikumu par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību 3. un 4. punktu par neatbilstošiem Satversmes 113.pantam. Šis pants nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.
Apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no šā gada 1.novembra, ja MK nepārvērtē nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34. pantā ietvertajam deleģējumam saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.
Ierobežojot tiesības
Kā ziņots, ar pieteikumu ST pagājušā gada vasarā vērsās četras biedrības - «Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA), Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), Latvijas Kinoproducentu asociācija un Latvijas Profesionālo aktieru apvienība.
Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka viņu tiesības uz īpašumu un autortiesībām aizskar tas, ka Ministru kabinets ir ierobežojis objektu sarakstu, par kuriem maksājama autoratlīdzība, neiekļaujot tajā visas funkcionāli līdzīgās iekārtas. Piemēram, noteikumu regulējums neattiecas uz zibatmiņām, ārējiem cietajiem diskiem, mobilajiem tālruņiem, jaunākās paaudzes mūzikas atskaņotājiem ar iebūvētu atmiņu un citiem datu nesējiem.
Pēc šā pieteikuma saņemšanas ST ierosināja lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoratlīdzība, objektu sarakstu. Līdz ar to, izskatot lietu pēc būtības, tika vērtēts, vai Ministru kabineta 2005.gada 10.maija «Noteikumu par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību» 3. un 4. punkts atbilst Satversmes 64., 105. un 113. pantam.
Izsmeļošs saraksts ar objektiem, par kuriem jāmaksā
Apstrīdētās normas ietver izsmeļošu sarakstu ar objektiem, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, - par tukšajiem materiālajiem nesējiem - audiokasetēm, videokasetēm, diskiem u.tml. - un reproducēšanai izmantojamām iekārtām - dažādu funkciju atskaņotājiem, satelītu uztvērējiem ar datu ieraksta iespējām, disku rakstītājiem u.tml.
Piemēram, apstrīdēto noteikumu 3.punkts noteic, ka par tukšu audiokaseti vai minidisku ir jāmaksā atlīdzība trīs santīmu apmērā, par tukšu videokaseti - sešu santīmu apmērā, par tukšu CD-R vai CD-RW disku - desmit santīmu apmērā, bet par tukšu DVD-R vai DVD-RW disku - 20 santīmu apmērā. Citi datu nesēji šajā noteikumu punktā nav norādīti.
Savukārt Satversmes 64.pantā ir noteikts, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, 105.pants garantē personas tiesības uz īpašumu, bet 113.pantā ietverts valsts pienākums atzīt zinātnisko, māksliniecisko un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargāt autortiesības un patenttiesības.